Es saprotu, ka mani var ļoti vienkārši diskreditēt, jo es esmu "tieva", un es arī nemēģinu izlikties, ka es spēju niansēti saprast, kā ir pārdzīvot par "liekiem kilogramiem", tikt galā ar komentāriem no citiem, ka esi par resnu, vai paša pārliecību, ka esi par resnu, bet mani patiešām (un jau sen) ļoti nomāc visa šī apsēstība ar slaidu ķermeni un kilogramu nomešanu, un ļoti sāp sirds par to, ka ir tik daudz meiteņu/sieviešu, kas izskatās ļoti labi, bet kopējā sabiedrības spiediena dēļ visu laiku satraucas par savu svaru, un tāpat ārkārtīgi sadusmo tie gadījumi, kad šķiet, ka tā satraukšanās par "resnumu" ir dumja koķetēšana, jo tas tikai nostiprina vispārējos priekšstatus, ka būt tievam ir labi un pareizi.

Nedomāju, ka šis ir baigi nozīmīgi un kaut ko mainīs, bet pēdējā laikā vienmēr, kad kāds man pasaka kaut ko no sērijas "nu, jā tu jau vari ēst saldumus un neiet uz aerobiku, jo tu esi tik tieva", kas nepārprotami implicē, ka, ja būtu apaļāka, tad būtu jārīkojas citādāk, laipni paskaidroju, ka varētu un ēstu saldumus arī tad, ja man būtu vairāk kilogramu, ka visu dzīvi esmu klausījusies komentārus par to, ka izskatās, ka es neko neēdu, kas absolūti neatbilst patiesībai, un man tā kā sāk apnikt, kā arī paskaidroju, ka, manuprāt, tievuma kults nav ne kas labs, ne veselīgs, un vispār, kā šis viss ir no anthropological point of view. Kā jau teicu, nedomāju, ka šis ir kaut kas revolucionārs un supervarens, bet tas ir tas, ko es varu darīt, lai mazinātu nejēdzīgus stereotipus, un man patiešām nešķiet adekvāti, ka kāds cits man teiks - ir ok vai nav, ka es ēdu tos saldumus.

Tievums/resnums un vispār visādas ar izskatu saistītas lietas ir vienas no tām, kuru kontekstā es esmu tik ļoti pateicīga par to, ka studēju tieši to, ko studēju, jo citu cilvēku teorijas apstiprina to, kā man vienmēr intuitīvi ir šķitis, proti, ka all this is so, so wrong.
Tādi komentāri kā "varētu jau nu gan pacensties un nomest pāris kilogramus, citādi šādas uzspīlētas drēbes nevar valkāt" vai "re, kā uzēdusies" man liekas tieši tik adekvāti kā manu bērnudārza biedru vai pamatskolas biedru izteikumi par to, ka es esmu bolace un krople, like, who do you think you are that you have any right to comment on other person's body? Citi cilvēki nav kaut kādas vāzes vai kādi citi interjera priekšmeti, kam būtu jāizdabā kāda estētiskajām vēlmēm.

Un es ļoti labi saprotu, ka viena lieta ir izdomāt, kāda ir tava racionālā pārliecība šajā jautājumā, bet cita - tas, kā tu par to jūties. Bet tieši tāpēc, ka ar jūtām nevar tik viegli tikt galā, man liekas ļoti svarīgi nodefinēt savu prāta "pārliecību" par šo un turēties pretī, kad sākas "kāds ir par resnu" runas.