Līdzīgs atklājums, kā vasarā: man ir tik ļoti pietrūcis tā, ka var vienkārši sēdēt un domāt savas domas. Skatīties kaut kādus video internetā. Ilgi gulēt. Nekoncentrēties uz jēgpilno un produktīvo. Ja rodas jautājums, vai es ikdienā nekad bezjēdzīgi nenotrallinu laiku, nedarot to, ko "vajadzētu" darīt, tad, protams, es to daru, kā, domāju, lielākā daļa no mums, bet tad es jūtos vainīga un nespēju to baudīt.

Bet jā - mani atklājumi un sasniegumi jau vispār ir mazi un triviāli, piemēram, tas, ka saccharomyces man kaut kad novembrī pateica, kā pareizi pārgriezt uz pusēm avokado, un pati es nesen sapratu, ka nedrīkst dzīvot pēc principa "vakariņas es uztaisīšu tad, ja man atliks laika un spēka", bet ar vakariņām ir jāsāk.

Nez, kas būs tālāk.