Bet skaidrs, ka augstākajā izglītībā integrācijas kontekstā ir tādas problēmas, ja Latvijā nekas nav sakārtots pamata/vidējās izglītības posmā:

"LDB uzturēja vairākus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) starpinstitūciju sanāksmē nesaskaņotos viedokļus. Pirmais un pats būtiskākais ir IZM atteikšanās sākt veidot tiesisko regulējumu, lai speciālās izglītības pakalpojums tiktu nodrošināts vienādi katram skolēnam, kuram ir konstatētas kādas speciālās vajadzības, ne tikai tiem skolēniem, kuru tiek institucionalizēti – tiek ievietoti speciālajās skolās un klasēs. Pašreizējā speciālo vajadzību finansēšanas kārtība ir klaji segregējoša un pilnīgā pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014-2020.gadam virsmērķi “iekļaujoša izglītība personības attīstībai”. Pašreizējais speciālo vajadzību finansēšanas modelis liedz valsts finansējumu un pedagoģisku un IKT atbalstu spējīgiem skolēniem (skolēniem, kuriem nav garīgas attīstības traucējumu) ar kādu speciālo vajadzību. Šis vairāku vecāku nevalstisko organizāciju ierosinājums par vienāda finansējuma ieviešanu pazuda no MK 2013.g. 16. dec. sēdes protokola, kurā tika apstiprinātas pašas Izglītības attīstības pamatnostādnes. Pēc LDB lūguma premjere L. Straujuma uzdeva IZM uzsākt jauna regulējuma veidošanu IAP Rīcības plāna izstrādes gaitā. IZM šo norādi pilnībā ignorēja.
Pārējie LDB iebildumi plānam šādu ļoti bija saistīti ar digitālu mācību grāmatu, digitālu eksāmenu darbu, individuāla lietojuma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinājumu, kuru pašreizējais regulējums neparedz. Universāla, neatkarīga pieejam mācību saturam ir apgrūtināta vismaz 17% jeb 34 000 skolēnu, kuriem pēc OECD pētījumu datiem ir ļoti zema lasītprasme. Vēl viens LDB iebildums bija par to, ka IZM neparedz izstrādāt pētnieciski pamatotu lasītapmācības programmu – pašreiz pat pēc 4-5 gadu apmācības speciālajās logopēdiskajās skolās skolēni lasa 20 vardi minūtē, kas ir ārkārtīgi slikts radītājs pat pirmajai klasei. Tas nozīmē, ka Latvijā nav efektīvas apmācības metodikas skolēniem ar lasīšanas traucējumiem, bet IZM tajā paša laikā paredz ieguldīt lielus līdzekļus skolotāju tālākapmācībā speciālajā izglītībā, tādejādi turpinot izplatīt novecojušas un neefektīvas metodes.
Premjere L. Straujuma bija gatava veikt labojumus IAP Rīcības plānā, reaģējot uz LDB iebildumiem, bet tos pilnībā noraidīja izglītības un zinātnes ministre M. Seile, manipulējot ar LDB argumentiem un iebildumiem. M. Seile apgalvojot, ka skolās jau tiek izmantotas individuāla lietojuma IKT, ka digitāli mācību līdzekļi, ko paredzēts izstrādāt Plānā, būs specifiski skolēniem ar speciālam vajadzībām, lai gan LDB uzsvēra to, ka skolēniem ar lasīšanas traucējumiem nevajag kaut kādus īpašus mācību līdzekļus, bet gan iespēju piekļūt vispārējam mācību saturam. Noniecinot visu mācību grāmatu digitalizāciju izglītības ministre atkārtoja tieši to pašu frāzi, ko saskaņošanas procesā lietoja IZM valsts sekretāre, ka “IZM jau netaisīs mācību grāmatu pdf kopijas”. Tieši šo pašu formulējumu publiskās diskusijās nu dzirdam arī no Microsoft Latvija izglītības programmas vadītājas. Interesanti, kurš pirmais ir noformulējis šādu pilnīgi nekompetentu viedokli, kuru pēc tam bez jebkādas izpratnes atkārto augsta vairāki augsta līmeņa izglītības funkcionāri. Patiesībā mācību grāmatas pdf formātā ir pirmais racionālais solis uz mācību satura plašu pieejamību, jo tas ir savietojams ar balss sintēzes programmu, kas dod skolēnam iespēju mācību grāmatu noklausīties. Daudzās valstīs šo digitālizāciju ir veikušas izglītības ministrijas, lai tas nebūtu jādara katram indivīdam un skolai atsevišķi."

http://www.disleksija.lv/aktualitates/disleksijas-biedribas-parstavji-piedalas-ministru-kabineta-sede-par-iap-ricibas-planu