Zinu, kā tas ir, bet man pagaidām arī nav cita padoma kā vien ļoti rūpīgi pārdomāt visu sakāmo pirms tam. Tas gan neatrisina problēmu, kad notiek novirzīšanās no iecerētā scenārija.
Galvenais, ka man kādreiz galīgi tā nebija, jutos un varēju brīvi runāt auditorijas priekšā. Man visa šī stostīšanās, nespēja noformulēt domas un pabeigt teikumus attīstījās depresijas laikā, no kuras tagad jau esmu diezan izraususies laukā. Tāpēc es ceru, ka kādreiz no tās arī atbrīvošos.