izteikšos tikai par pirmo rindkopu - nu bet protams, ka vieglāk/patīkamāk ir dzīvot atmiņās par pagātni/sapņos par nākotni, nekā dīlot ar realitāti te un tagad :) ar realitāti sāk dīlot, tad kad problēma ir samilzusi tik liela, ka vairs nav iespējams to ignorēt un tas ir diezgan raksturīgi mūsu sabiedrībai visos līmeņos (mani pašu neizslēdzot), politikā jau nebūs savādāk piepeši :)