skipped back 80
Ceturtdiena, 1. Sep 2011, 19:17
pēc dienas ar cilvēkiem, esmu ļoti pateicīga saviem tuvākajiem, ka viņu klātbūtnē varu beidzot atbrīvot un ļaut vaļu savai saskābušajai fizionomijai.
Svētdiena, 28. Aug 2011, 14:24
vasara ir kā tāds atvaļinājums pašam no sevis. nāk rudens un atgriežas rūgtā kārklu smarža ejot pa taciņu uz jūru.
Piektdiena, 26. Aug 2011, 14:06
nejaušība nemīl kārtību. tāpēc es visu paturu nedaudz netīru un nekārtīgu.
Sestdiena, 20. Aug 2011, 00:43
viss ir ilūzija, pilnīgi viss. nav nekāda pamatojuma jebkurai izvēlei. Ja atslēdz inerci un instinktus, paliek iracionāla tumsa ar krāsu un skaņu ņirbuļiem. rīt atkal jārosās un jāiet, lai pasargātu savu ķermeni un garu no izčabēšanas, bet tā šķiet tāda kā nodevība. tā pat šķiet nodevība nekā nedarīšana. Jo tā vienmēr ir uz kāda cita rēķina. Kāda, kurš tavā vietā iet un nogurušu seju cepj pelēko ikdienas maizi. Vispār ir sajūta, ka kāds man ir izoperējis daļu smadzeņu. no tā gribas spēji iekliegties, bet, šķiet, arī šī smadzeņu daļa, ir izoperēta.
Otrdiena, 16. Aug 2011, 11:44
pēdējo gadu lielākoties mani ir vadījuši žēlums un pienākuma sajūta. tas izskatās kā caurspīdīga slieka, kas pumpē sev cauri zemi, atstājot aiz sevis to pašu, kas jau ir. sveiks, mīļais eksistenciālism, kur tu visu šo laiku biji?
Piektdiena, 8. Jul 2011, 11:51
visos dārzos parādījušies batuti un meitenes ir sākušas fotogrāfēties ar atvērtām mutēm
Otrdiena, 7. Jun 2011, 10:18
ir uzņemti jauni biedri - saviļņotais vilnis, ērcīgā ērce un sapelējusī pele
Sestdiena, 23. Apr 2011, 21:24
manā gadsimtā visi sadodas rokās un izvēlas Ibumetīnu 400 un es kā tāds vecmodīgs zilonis stāvu kasdārzā viducī un taurēju pret plāksteriem, kas uzlipināti uz hroniskām slimībām, pret dažām iluzioras labsajūtas stundām krogā pļēguros, kas beidzas divās sadirstās brīvdienās pēc tam, par gariem gruntīgiem romāniem, nevis īsām slinkām novelītēm un naudas tērēšanu šmotkās pēc grūtas darba dienas, nevis iekrāšanu dāčai, kur riktīgi atgūties. un tam snuķim jau ir nošļukuši muskuļi un viņš vairs taurē tikai uz iekšu - par ilgtermiņiem, nevis īstermiņiem.
Piektdiena, 1. Apr 2011, 14:02
Es miilu Latviju un es miilu Riigu un jo vairaak es celjoju, jo vairaak miilu to, ka mees veel joprojaam esam taadaa, kaa savaa iekshpagalmaa, kuraa rikojam savas disenes un mums ir savas rasborkas un pec tam atkal visi salabst un leekaa taalaak gumijas vai speelee badmintonu un veel nav atnaakushi "tie citi" no cita pagalma un nav uzstaadiijushi savus noteikumus un sashaurinaajushi ar masu personisko teritoriju liidz burtniicas izmeera ruutinjai kuraa jaastaav uz vienas kaajas. Un neskatoties uz biezji sarauktajaam piereem, cilveeki Latvijaa (taapat kaa beerni) pat neapzinaas, ka sheit veel valda taada kaa valstiska beerniiba un ka sheit ljoti biezji spiid taa vakara sauliite un viss ir patiesiibaa ljoti labi.
Svētdiena, 27. Mar 2011, 20:15
tāpat kā haizivis čurā uz iekšu, Brēmenē suņi laikam kakā uz iekšu.
Svētdiena, 27. Mar 2011, 20:06
Agra rīta dzidrums un trauslā caurspīdīgā saulīte Rīgā nogludināja miega saņurcīto seju, bet tie pelēkie sniega čakšņi, kas izskatās, it kā zemei būtu varžacis, atkal savilka 1/3 nepatikā.
Svētdiena, 20. Mar 2011, 13:30
bailes no citu vājuma
draugi ir tie, kas no tevis vājuma periodā (kad tu esi gaudulīgs, neērts, neharizmātisks, neasprātīgs, noguris, kašķīgs, aizdomīgs vai samulsis un apmaldījies) nenovēršas. Yuhū! Lai dzīvo draugi, lai dzīvo karalis un kaķi!