viss ir ilūzija, pilnīgi viss. nav nekāda pamatojuma jebkurai izvēlei. Ja atslēdz inerci un instinktus, paliek iracionāla tumsa ar krāsu un skaņu ņirbuļiem. rīt atkal jārosās un jāiet, lai pasargātu savu ķermeni un garu no izčabēšanas, bet tā šķiet tāda kā nodevība. tā pat šķiet nodevība nekā nedarīšana. Jo tā vienmēr ir uz kāda cita rēķina. Kāda, kurš tavā vietā iet un nogurušu seju cepj pelēko ikdienas maizi. Vispār ir sajūta, ka kāds man ir izoperējis daļu smadzeņu. no tā gribas spēji iekliegties, bet, šķiet, arī šī smadzeņu daļa, ir izoperēta.