pelican

nosauļotiem cilvēkiem elkonis izskatās kā murķelis

man pieder, mana vienīgā bagātība ir tas, ko es izlaižu caur sevi. vairāk jau nekā man nav.

( filmiņa )

es gribētu būt atpakaļ kautrīgāka. kautrīgajiem pieder jutekliskāka pasaule

ārā tāds pelēks pūpolu maigums. nevar saprast, ko lai ar viņu iesāk

spēks ir dalīšanās ar savu spēku

dažreiz klausoties Maiklu Džeksonu liekas, ka dzied gigantisks zīdainis

pātadziņa prātadziņa

man var teikt ko grib, bet lapsai vīrs ir vilks,
stirnai vīrs ir briedis,
vārnai vīrs ir krauklis,
vardei vīrs ir krupis,
mušai vīrs ir dundurs,
un varbūt ērcei vīrs ir zirneklis

Lāčplēsis Lenijs Kravics atbraucis arēnā cīnīties ar kangaru

pēdējā ilgā laikā es dzīvoju dzīvokļa dzīvi.mans ofiss ir otrajā istabā, rīti, dienas un vakari. un arī naktis. šeit dzīvo arī divas mušas, kas nevar aiziet gulēt. man uz viņām dažreiz izlaužas patiesas dusmu lēkmes, kad es ar kulaku virzienā sadod gaisam pa muti. šovakar man šķiet, ka viņas ir divi veļi, kas nerod miera. man patīk veļi, patīk doma par veļiem, kas veļās pār mežmalu pelēkā vakarā miglas kūlos. šajās istabās trūkst ko atklāt, vai arī mana galva ir izplētusies pa visu telpu un istaba vairs nav, ir tikai domu skapis, drīzāk aktu zāle, ar vecu parketu skujiņā un pieputējušiem sarkanbrūniem aizkariem. atveras - aizveras.

šodien Dievs dzīvo ārā. istabās ir sausi.

shis laiks ir taads auksts, muuzika ir taada auksta palikusi, elektroniski sprakshkji, ciparinji matriksaa aiziet, neviens nekleidz, neraud, ne par ko neraud un nepriecaajas. un auksta ir mana sirds. palikusi. es slienos kaa taads suniitis pie silta mashiinas motora, piekljuajos 90to gadu filmaam, Fredijam Merkuurijam. Visi ir gudri, pieredzeejushi, visi visu saprot, lasa interesantas graamatas, iedzer, nedaudz uzdejo vai tie, kam nesanaak - paliek malaa. neviens vairs nepiedzeras, nekriit gar zemi, neceljas, meitenes vairs neskrien gaitenii paraudaat tumsinjaa, puishi neraksta blogus, meitenes vinjos neiemiilas, vienkaarshi uzreiz kopaa dziivo, brauc uz siltajaam zemeem un naak pie manis studijaa bildeeties. pus smaida, pus priecaajas, lasa zjurnaalus par to kaa audzinaat netraumeetus beernus, ljauj vinjiem izdariities, peec tam pashi no vinjiem baidaas, beerni aug ar pirkstiem slidinot tachskriinus, un rudenii bildeejoties Siguldaa ar kljavu lapaam rokaas. neviens vairs netaisa kastanju gotinjas, HELL KITTY, ar stilu, stiliigi, ar stilu, nolaadeetaa nostaljgjija, riit atnaaks Dzons Travolta un mees abi uzdejosim uz parketa miera ielas dziivoklii. ticiiba, neceriiba, miilestiiba. oh happy day

es gribu būt gospeļu koris. es tiešām ļoti gribu būt gospelis.iespējams tā ir mana karstākā vēlēšanās. oh.. happy day

un Vūpija Goldberga arī bija superīga. vispār 90tie bija 10000 foršāki par 2000šajiem

Tinai Tērnerei bija tāds ļoti jocīgs solītis uz skatuves, bet viņa ir un paliek simply the best

mana skropstu tuša smaržo pēc vecām skujām un mitras sila zemes. īsāk sakot - pēc kapiem

cilvēku par cilveku dara gaisma.
rudens saulītē skābuma mušas virs sapuvušiem āboliem idilliski zibinās un aizrauta skabarga aiz naga nemaz tik ļoti nesāp. agrā rītā vecs satrupelis izskatās mistisks meža malā. skaistā gaismā dažreiz sanāk iemīlēties tajos, kurus nemaz nav vērts mīlēt un parastas meitenes izskatās noslēpumainas.