Pirmdiena, 7. Mar 2005, 19:46

un vēl, manuprāt, nevis ļaunums, bet stulbums ir tas, kas nogalina mīlestību. un to mums iemāca skolā, tā saucamais socializēšanās process. iemetam kaķīti dīķī, nu, kā izpeldēs?- debīlas ambīcijas, ņirdzoša godkāre, vulgāra un slimīga izpratne par glāstu. un visi turpina draudzīgi noskatīties kā masveidā tiek ražota kroplība un sūta savus bērnus tajā ellē mācīties vienaldzību. Un deformēt skaistāko, kas mums dots- spēju mīlēt. Nē, es neesmu ne banāla, ne psiha. Psihs ir tas šakāļu bars, kas manī atņirgtiem zobiem dzīro. Tāpēc es atstāšu šo ierakstu atgādinājumam, kad rejas būs pārāk skaļas.

Pirmdiena, 7. Mar 2005, 19:45
[info]shelly

Ou nou nou nou nou. Mazi bērni mīl tikai paši sevi. Socializācija māca viņiem vismaz izlikties, ka tā nav. Bet mazi bērni ir īstie šakāļi, viņiem vienkārši nav pietiekami daudz spēka, lai dabūtu visu, ko gribas. Bet vājums jau nepadara mūs labus un mīlošus, ne?

Pirmdiena, 7. Mar 2005, 20:00
[info]pelican

mazus bērnus par šakāļiem padara viņu stulbie vecāki. PIekrītu, ka viņi ir egoisti tīrā koncentrātā, kamēr nemāk vēl sevi tulkot. Un tad nāk tulkojums- tev es jūtu ir bijusi labāka pieredze nekā man vai arī tu to neatceries vai nedomā par to.