humpalošanās manī izraisa bezgalīgas skumjas. tāda nabadzīgā cilvēka mazā uzvara. un tas, ka daļa manu draudzeņu ar sen jau normāliem ienākumiem vēl joprojām to dara, jo taciņa ir iemīta un tā rakņāšanās tajā smārdā ar Lielo trofeju iznākumā un dienas prieciņu galā man vispār viegli rauj širmi.
arī šī industrija ir bēdīgi. Manuprāt, nav bēdīgi kā kādreiz, doties pie drēbnieka un uzšūt savas, savai individualitātei atbilstošas, drēbes, otru ādu. Samaksāt konkrētam cilvēkam par viņa prasmēm un darbu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}