Svētdiena, 3. Feb 2013, 00:29

viens no maniem lielākajiem grēkiem ir augstprātība. es uzreiz pamanu citos cilvēkos augstprātību un pārākuma izjūtu, tas nozīmē manī pašā tas čum. un es esmu noķērusi savās domās to glumo čūskulēnu aiz astes. lūk, tas ir sācies tad, kad bērnus sāk sūtīt skolā, un viņiem kaut kas sanāk labāk nekā citiem un tad viņus ņem un aizsūta uz OLIMPIĀDI. un pēc atzinības raksta un 1. vietas saviļņojuma, kas krūšu kurvi ceļ līdz pat zodam, pēc tīra bērna prieka, uzreiz pēc tam, vēderā izlīst tāda silta, lipīga un indīga viela. un tad sākas salīdzināšanas šausmas visa mūža garumā.
 ir doma | 3 raksta

Svētdiena, 3. Feb 2013, 01:06
[info]pelnufeja

Cik labs piemērs par to olimpiādi.
Atbildēt

Svētdiena, 3. Feb 2013, 05:28
[info]noelnoel

"es uzreiz pamanu citos cilvēkos augstprātību un pārākuma izjūtu, tas nozīmē manī pašā tas čum."
es neapšaubu Tavu gadījumu (nepazīstu Tevi, nevaru spriest), bet man arī ir gadījies citos pamanīt augstprātību, bet nedomāju, ka pats esmu augstprātīgs, gluži pretēji.
es tikai tā, par to loģiku. man neliekas, ka tam noteikti jābūt tā - ja es kādā pamanu lietu 'v', man tā pašam noteikti piemīt.
Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 3. Feb 2013, 09:52
[info]pelican

nu, atpazīt kaut ko kā informāciju bez emocionālas piegaršas - jā, bet ja tu izjūti kaut ko un tas tevī izsauc emocijas, tad tas noteikti tevi pašu ir piemeklējis. tas apmēram ir tā, ka ja uz tava cietā diska nav faila taurenis, tad tev neizsauc nekādu rezonansi taurenis, kad tu to ieraugi. varbūt tikai tādu patiesu ziņkārību. bet noteikti ne nosodījumu vai kādas jūtas.
Iepriekšējais - Atbildēt