es nesaprotu cilvēku vēlmi izklāties otram kā tepiķītim. Vienmēr, kad *kāds sāk tā ritināties jau laukā, es lecu kājās un skrienu cik ātri vien kājas nes atpakaļ uz mežu.
nē nē es šito labi saprotu. tas ir drīzāk tā it kā tevi kāds izmantotu; tipa, izstāsta to, ko parasti stāsta tikai vistuvākajam un tad gaida, lai tu arī tagad uzvedies kā viņa tuvākais. atklātība brīžam ir šantāža vai pat vardarbība.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}