nelaimīgie savukārt apskauž laimīgos: lustīgie šmurguļi, es arī gribu tur, kur esat jūs! bet tikvai tā, jūsu gaviles ir plakanas un seklas, jūsu prieks ir īslaicīgs un banāls, nestilīgs un neasprātīgs. jūs nesmalkjūtīgi bradājat pāri ar saviem rozā mokasīniem pa mūsu skumjajām sirdīm. nekas, nekas, gan jau jūs arī drīz nolidināsieties lejā un apdauzīsies savus šņukurus.
tomēr šķiet laimīgajiem vajadzētu būt iecietīgākiem pret nelaimīgajiem, saviem aiz muguras palikušajiem pelēkajiem brāļiem. jo viņi, laimīgie, ir tie, kas brīvi.
(bet nav jau, viņi baidās, ka tiks norauti atpakaļ lejā)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}