šorīt parunāju ar vienu Tipu, viņš mani izprovacēja uz sarunām par jēgu, tipa, pa žizņ. tas, ko es pie sevīm te klusībā dzīvoju un kas šķiet manā iekšējajā sociumā norma un morāle, pasakot skaļi sāk izklausīties diezgan lūzeriski. piemēram uz jautājumu, ko tu gribētu darīt, jeb kas tev patīk, jeb ar ko tu gribētu nodarboties, īsti nevarēju atbildēt. jo patiesībā mani nekas tā ļoti nemaz neinteresē. ar dažām lēkmītēm.
man patīk vienkārši vazāties apkārt. klimst pa visādiem kaktiem, nogurt, tad neklimst vienkārši sēdēt kaut ko nebūt ķimerēties. tad celties un atkal soļot, dažreiz ieskrieties.
un plikšķināt plakstiņus- plakt, plakt.
secinājumā izdomāju, ka mana ideālā profesija laikam ir pastnieks.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}