drošvien ka tā ir. tikai daži sapņi ir pārāk smagi. kā lai tic, kad neticās? vienīgais pie kā pieturēties ir palicis dažas patiesuma driskas, tajās vismaz es nekad nejūtos pelēks un liekulīgs rupucis. necenšos sev iesmērēt viltotus butaforiskus suvenīrus. redz man nav kā tev tāda kristiešu dieva pie kā pieturēties, Kristus, mūsu asiņu kāpņutelpas apkopējas, ne Budas. patiesībā man neviena nav. tikai bēdīga naiva mīlestībiņa uz tevi un vēl dažiem cilvēkiem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}