Sestdiena, 7. Okt 2006, 19:14

tagad bija jāieskanās tam drūmajam un žēlajam rūpnīcas vecu dzelžu vaidam. veca lifta, vecu paneļu (es gan nemaz nezinu, kas ir panelis, bet skan labi) atlobījušās miesas. trosas uzmodinātas sarosās un nostiegrojās. diena aizrāpoja kā vaboļs. es neko nesapratu.
Mūzika: Madeleine Peyroux - lonesome road
 ir doma | 11 raksta

Sestdiena, 7. Okt 2006, 20:26
[info]pelican

nemaz nezinu kā izraut, man atnāca pirms dažiem gadiem divi pārsaluši čuvaki, piebradāja istabu, visu saštepselēja un aizgāja. kopš tās dienas viss ir saglabājies neskarts. labi, istabu izmazgāju.
bet par tām iedomām- tā ir, kad neesmu mājās nekad pat neiedomājos par datoru, bet kad atnāku, visu daru automātā bieži. šī istaba ir noburta, viss dzīvo pats par sevi, esmu tikai savas fantāzijas peška.
tu arī biji šodien nobalsot? man vienmēr šķiet, ka tai u r n ā kāds sēž un es viņam uz galvas uzlidinu neiepriecinošu vēstuli.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 7. Okt 2006, 20:33
[info]ronis

man arī tā ir - būt mājās (vienam) lielā mērā nozīmē būt pie datora. bet tas nedaudz attaisnojas tā, ka pie tā arī strādāju, ne tikai izklaidējos.

diemžēl nebiju balsot, es šobrīd nedzīvoju latvijā un šķita daudz par sarežģītu kārtot tās formalitātes, lai balsotu no šejienes.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 7. Okt 2006, 20:39
[info]pelican

a-hā, es dzirdēju vārdiņu "attaisnojas"? :)
labi, par godu šai sarunai es izrubīšu datoru. lai tev omulīgs vakars zem piecām segām. pusnaktī ejam kaukt krustcelēs.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 7. Okt 2006, 20:49
[info]ronis

čau :)
Iepriekšējais - Atbildēt