man visu dienu sāpēja galva, uz vakara pusi pārgāja, aizgāju nopirkt zābakus. Nu lūk, tieši tad, kad normālā dzīvošanas sākās, atnāca nakts. Bet man pietrūka šīs dienas tādēļ ievelku to naktī. tagad bail iet gulēt, nevar jau zināt, kas tad atkal būs, kad pamodīšos.
man vispār ir tā, ka naktī nevaru mierīgu sirdi aiziet gulēt, kaut kas arī no sērijas "nevar zināt, kāda pamodīšos":) pa dienu gan - jūtu, ka krītu no kājām, ielienu migā un "bams!", nu kā pie cilvēkiem:) mazie meža dīvainīši...
bet es laikam riskēšu tomēr. atceries Ziedoņa pasakas? tur katra bija citā krāsā. Man varētu sākties tā. Nakts zeme. tur visur bija izpūsta nakts gāze. tumši bija starp grāmatu lappusēm sekcijās, ledusskapī stāvēja melns piens..