Sestdiena, 17. Jun 2006, 13:54

beidzot arī es pazīstu Budas smaidu, un Mona Līza arī zināja. nedaudz pamuļķīgs un  plānprātīgs tas patiesībā ir. kaklam jūtams katrs skriemelītis,ķermenis transformējas uz lunkanu dzīvnieku, aiz kura paliek viegla migliņa, smarža un dažas pozitīvu emociju kopijas. telpā iebiezinās un iejaucās pūdercukura zvaigznītes mīklā. beidzot arī iekšējā telpā kāds ir ieslēdzis gaismu, nu kā gan par to var nesmaidīt:)? beidzot ir gaišs :)
Mūzika: Hassan Hakmoun - Saba Atu Rijal
 ir doma | 5 raksta

Sestdiena, 17. Jun 2006, 13:41
[info]pelican

starp citu, es vakar teicu tiešu tādus pašus vārdus par to tuneli. šeit ir patīkami atgriezties. ar neko nekas nav jāiesāk, ja tas netraucē. bez pretenzijām. ar cieņu pret dažādību.
es ieteiktu būt firziķim.
Iepriekšējais - Atbildēt