beidzot arī es pazīstu Budas smaidu, un Mona Līza arī zināja. nedaudz pamuļķīgs un plānprātīgs tas patiesībā ir. kaklam jūtams katrs skriemelītis,ķermenis transformējas uz lunkanu dzīvnieku, aiz kura paliek viegla migliņa, smarža un dažas pozitīvu emociju kopijas. telpā iebiezinās un iejaucās pūdercukura zvaigznītes mīklā. beidzot arī iekšējā telpā kāds ir ieslēdzis gaismu, nu kā gan par to var nesmaidīt:)? beidzot ir gaišs :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}