un vienlaicīgi esi ārā, skaiti nebeidzamos melnos vagonus. transā skaiti bez cipariem, galvenais neplaist nevienu garām, tu par to nedomā, džast dari.
Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 20:22un vienlaicīgi esi ārā, skaiti nebeidzamos melnos vagonus. transā skaiti bez cipariem, galvenais neplaist nevienu garām, tu par to nedomā, džast dari. Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 20:13
tas izklausās skaisti, lai gan man nav ne jausmas kā tu īstenībā to jūti. Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 20:19
Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 20:30
to es it kā uztvēru, bet mani interesēja, vai tu to jūti kā skumju, apgaismotu vai kādu citādāku patiesību. man liekas, izklausās, ka es kļūstu par Ainu. Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 20:44
(neteiksi nevienam? Aina īstenībā ir izbēgušais delfīns) Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 21:58
man liekas, īstāk sanāk tā - rakstīšana ir vērošana, bet piedalīties palīdz intonācija un tie izraisītie emoušeni. visticamāk es atkal citā kokā sēžu un nepareizo ainavu iztēlojos. (līdz ar sensacionālo paziņojumu par Ainas delfīna būtību, sanāk, ka es tātad sāku līdzināties delfīnam, un visi delfīni īd ī ī ī ī) Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 22:10
Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 21:04
Ceturtdiena, 10. Nov 2005, 21:59
jūt spārnus nelaikā (burti paši sakārtojās, es neko) |
|