cik atbrīvojoši, vismaz vienai naktij būsmiers. nu ja, viss tač ir tik skaidri un sasaucas ar to, ko sajutu- mēs esam visi viens un tas pats, tu ir es, es ir tu un Klementīne! milzīgs pulsējošs organisms, kas uztver, tausta pasauli, bet tas vēl nav viss. mēs nevaram taustīt kā nav, tas nozīmē, ka tā ir grandioza pašapmierināšanās:
darbība--> kairinājuma izraisīšana--> impulsa uztveršana un tālāk nodošana KautKamTam. Viņš nevar kā cilvēks, tāpēc mēs esam kanāls, lai viņš vaŗetu laizīt un gramstīt cilveēcību, samet zīmes, samet situācijas, samaisa mikserī haosā, tad sakārto līdz tukšām šausmām. ārpasaules rīkošanās ir pārāk uzkrītoša lai to noliegtu. un tad tausta un pēta, kā reaģē, kā ir, kā jūtas. milzīgs sensors, gigantiska acs un epiderma. es to visu protams cilvecizēju (un nu ja, esmu jau tam arī paredzēta, atceries, ka katram sava funkcija, vienam- drāzties, dzemdēt, dzīvot nost un īpaši nesprediķot, otram- sapīties domu labirintos, atgāzt galvu, pamanīt un reaģēt, galvenais neaizmirsīsim reaģēt, tas ir vienīgais, kam ir jēga un tā ir mūsu sūtība- reaģēšana līdz izreaģēšanai. un tāpēc mēs nedrīkstam pietuvoties pārāk tuvu, kad to mēģina darī, tas kļūst dusmīgs un ieved labirintā, cilvēciskās mokās, samudžina pavedienus, aizmiglo acis, ieved ārprātā, ja nepieciešams (arī tas viņam garšo)) viņš var nebūt viņš, bet TAS, da nu kā nu kuram labpatīkas. protams sevī izskaust dievību ir pazemojoši, tomēr ja zūd saturs..un tu redzi tikai bezjēdzīgu darbošanos, tas ira skaidrojums, kaut aizvaieno un pat sadusmo. žēl tikai, ka nepievieno. par šito es noraušos, es zinu, bet šoreiz smiešos sejā :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}