pelican

tikko izlasīju rakstu dienā, ka sienāžiem smadzenēs mēdz dzīvot tārpi, kas kontrolē visu viņu darbību, ka sienāzis pats pret savu gribu var lekt nāvē, ja tārps tā ir izdomājis.
IEDOMĀJIETIES? loģiski es uzreiz iedomājos, ka varbūt man arī..tev, viņam pa labi. Šī doma ir tik riebīga, ka jāsāk taisnoties un izdomāt, ka tā nav. Bet ja nu tomēr. Ja nu tas viss, kas notiek tik dīvaini ir tārpa vīzija manā galvā, viss vizuālais interpretējums, jutoņa viss, viss ir tārps- tārpa bērnība, tārpa ceptu siermaizīšu smarža no rīta tārpa saulainajā virtuvē. Tārpa ēnu teātris uz sienas tieši starp pieciem un sešiem. un tārps tagad to visu drukā, lai sazinātos ar citiem..tārpiem. Tārpu mīlestība. Mans tārps iemīlās tavējā un maigi lūkojas caur manām acīm un tavu tārpu brīdī, kad izplešas zīlītes mīlēšanās laikā.