Ceturtdiena, 8. Sep 2005, 23:55

tikko izlasīju rakstu dienā, ka sienāžiem smadzenēs mēdz dzīvot tārpi, kas kontrolē visu viņu darbību, ka sienāzis pats pret savu gribu var lekt nāvē, ja tārps tā ir izdomājis.
IEDOMĀJIETIES? loģiski es uzreiz iedomājos, ka varbūt man arī..tev, viņam pa labi. Šī doma ir tik riebīga, ka jāsāk taisnoties un izdomāt, ka tā nav. Bet ja nu tomēr. Ja nu tas viss, kas notiek tik dīvaini ir tārpa vīzija manā galvā, viss vizuālais interpretējums, jutoņa viss, viss ir tārps- tārpa bērnība, tārpa ceptu siermaizīšu smarža no rīta tārpa saulainajā virtuvē. Tārpa ēnu teātris uz sienas tieši starp pieciem un sešiem. un tārps tagad to visu drukā, lai sazinātos ar citiem..tārpiem. Tārpu mīlestība. Mans tārps iemīlās tavējā un maigi lūkojas caur manām acīm un tavu tārpu brīdī, kad izplešas zīlītes mīlēšanās laikā.

Piektdiena, 9. Sep 2005, 00:52
[info]smejmoon

salīdzinot ar bērnību manī aizvien vairāk dzīvo kādi tārpi. lai gan daļa no tiem izkalst.

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:08
[info]pelican

nu tā jau ir poēzija, bet imagine, pa īstam!

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:12
[info]smejmoon

es imagine, ka man paīstam vēderā kautkas dzīvo vai asinīs, kas tiek galā ar visu to ēdienu, ko es dažreiz apēdu. ja kautkas dzīvotu smadzenēs, tad to imažine būtu baigā rekursija.

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:15
[info]pelican

es nezinu, kas ir rekur-rukur-siju-jiju. bet kāpēc, lai viņš neļautu?

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:21
[info]smejmoon

rekursija ir tad, kad kautkas iekļauj kautko, kas iekļauj pats sevi, kas iekļauj pats sevi,

kā domāt par to kā pats domā, kā domā par to, kā domā?

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:24
[info]pelican

tārpam ir uznācis existenciālisms

Piektdiena, 9. Sep 2005, 01:35
[info]smejmoon

tādi tārpi stāv pāri filozofijai