ne tikai tā.

merlot.

gribas vīnu, bet negribas atkal dzert.
ak vai.

garneles te, garneles tur.

sēdēt pie oranžas lampas klubkrēslā un lasīt dzeju.
nav klubkrēsla.

man šodien papēži un dulla galva.

tā nogurt var tikai no sāpēm.

sapnī redzēju sēdošu zirgu.
baltu.

šodien negribas iziet no mājas.
bet, ko lai ēd.

this man is only gonna break your heart.

Current Music: Emilie Simon - Wicked Games

just chill kill bill me

un vēl sapņa sākumā es biju uzlīdusi kaut kur pavisam augstu, tā kā bēniņos. pa sijām. un man bija tik ļoti bail, es netiku lejā. tik ļoti bail no tā augstuma, ka man arvien, to iedomājoties, paliek bail.
man šķiet, ka tās bailes no augstuma man aug ar gadiem.

aizbraukt uz salacgrīvu ceturtdienā bija labākais, kas varēja būt.

kā lai es tagad uz sitiena atrodu, kur nedēļas laikā pārvākties un dzīvot?
labs rīts.

es jau ceļasomās.
dodos uz salacgrīvu.

izrādās, ka kāju sadūrusi es biju trīs vietās.

iekāpu upē, sadūru kāju.
daudz laimes. :)

nedēļas jautājums: smieties vai raudāt?
es iesprūdu tualetē.
dzīvoklim izlauza durvis.
aizvadīju stresainu nakti aiz salauztājām durvīm.
tualetei arī izlauza durvis.
elīzu sakoda kaķis, viņai ir iekaisums, ļoti ceru, ka viņa varēs rīt braukt laivu braucienā.
darbā neko nevar paspēt.
man sāp divi pirksti viena pirksta vietā.
es pazaudēju vienu no savām mīļākajām šallēm.
mašīnai riepa visu laiku laiž ārā gaisu.
mašīna nokūpēja un izbeidzās - jā, kā rāda filmās, dūmi no kapota, stūre, ko nevar pakustināt, cilvēki iekšā lielām acīm. mans pārtīmobīlis rītdienai mani pievīla.
tieši mums blakus paslīdēja sieviete un nokrita.
man sāp rakstīt šobrīd.


man pēc divām stundām sākas dzimšanas diena.
vai tiešām divdesmit pieciem bija jābeidzas šādi?

es riktīgi.. man šitā nedēļa zb.

šodien iesprūdu tualetē. sajutos kā bērnībā, kad tieši tāpat iesprūdu radu saieta laikā lielā lauku mājā un manu pazušanu pamanīja tikai pēc laba laika.
šī reize bija savās mājās, brīdī, kad otrā pusē mani gaida trīs cilvēki, tas daudz ko atviegloja, jo nebiju viena savā bēdā. un durvis jau kādu labu brīdi bija brīdinājušas, ka draud saplīst pavisam. interesanti, kādēļ no visiem cilvēkiem iesprūdu tieši es.
dabūju nazi caur durvjapakšu un iztiku, bet smieties nebeidzu vēl tagad.
bet, ja tā nopietni - kas būtu bijis, ja es mājās būtu viena pati, un nazi neviens nevarētu padot?
vislabākais piegājiens bija reinim, kurš jau bija sācis prātot, kādu ēdienu var izdabūt pa durvju apakšu cauri, lai es neaizietu bojā badā. lūk, tie ir īsti draugi.
bet tagad man atkal kādu laiku droši vien būs neomulīgi, slēdzot ciet tualetes durvis - jo es zinu, kas var notikt! un vai ta maz dzirdēts par cilvēkiem, kas aiziet bojā labierīcībās...

ar kaimiņieni dzeram vīnu un uzmetam futbolu.