ne tikai tā.

gribētos visādas gudrības lasīt, kļūt viedai un skaistai savā iekšienē, bet kaut kā nesanāk.
viss kas sanāk, radīt savā galvā problēmas, pārdzīvot par cilvēkiem apkārt un palaist laiku vējā, aizskalojot visas līdz šim sagrābstītās gudrības vīnā.

Atkal.
Bez elektrības nedzīvojiet, bez elektrības viss ir tumšs.

ak jā, šķiet biju aizmirsusi uzrakstīt par pašā pirmajā dienā apmeklēto zoo veikalu, kas vairāk izskatījās pēc zivju zoodārza. visa vaida zivis, kas aptvēra lielāku telpu kā mūsu standarta zoo veikali. un ne tikai zivis, bet arī visādi smieklīgi mazkrabīši, jūras čūskas, briesmonīši, jūraszvaigznes, jūras eži, pat koraļļi un dīvaini audziņi, kas patiesībā nav audziņi, bet dzīvbūtnītes.
burvīgi!
taču lielāko pārsteigumu sagādāja pie kases nopērkamās kājas. parastas briežu un kazu kājas, ar visiem nagiem un spalvām. še, sunīt, pagrauzies!

tikko gar logu lēnām soļoja liela, skaita, spīdīga lapsa. ielūkojās logos, ieraudzīja mani un aizjoza pretējā virzienā.
tā, lūk, šeit.

beidzās dzimšanas diena, nav forši.

Skrējiens numur divi. Izrādās nedaudz vieglāk kā šķita.

kad uz vibrējoša telefona uzliek sprādzes, skan kā muša aiz žalūzijām, jā.

atkal saule.
tieši tā arī jūtos, lai vai kas.

Sapnī es biju koka laivā ar vienu airi, bija auksta ziema, gar laivu strīķējās ledus un sniegs, bet es traucos lejup pa upi, kas veda cauri tumšam un nezināmam mežam. Es biju apmaldījusies, mans līdzbraucējs nesen bija noslīcis, es biju nosalusi un nevienu nevarēju sazvanīt. Sazvanīju ugunsdzēsēju un jautāju, kas man tagad jādara, bet viņš man ieteica braukt uz leju pa upi līdz jūrai un mēģināt sasaukt kādu glābēju, protams, pirms esmu iebraukusi jūrā un viļņi mani nav apēduši. Noteicu, ka labi, bet pie sevis nodomāju, ka pa nakti droši vien nosalšu.
tādi, lūk, sapnīši.

jo tālāk, jo trakāk.
nebūtu rēķini jāmaksā, tad jau vēl tā.

šodien galīgi:
vissslikti.lv

paskatījos pa labi, paskatījos pa kreisi un sapratu, ka neesmu vairs viena.

sniegs palēninājumā.

pērkot somu, ietaupi, lai pēc tam to pirkumu varētu nosvinēt.

jau kuro reizi - internets nedarbojas, bet ciba gan.

lai visiem skaisti.
lai man skaisti.

tā tas ir, ejot pa ielu, tu raksti galvā atmiņas vienu pēc otras. apsēdies pie atvērta ieraksta - tukšums.

es ļoti vēlētos, lai karš un viss, kas ar to saistīts, mūsu bērniem, bērnu bērniem un visām tālākajām paaudzēm būtu vēsture, kas ar laiku pārvērstos mītos, teikās, neizprotamās pasakās.

nopirku sev gredzenu, kas, kā izrādās, vēsturiski bijis saderināšanās gredzens Kurzemē.
tagad ik pa laikam to pētu un prātoju - vai esmu saderinājusies ar sevi?

es šodien sāpu rītdienas vārdā.