ne tikai tā.

kā agrā jaunībā. gribas gulēt gultā, klausīties mūzikā un blenzt griestos.

rīt uz teijāteri.
gaidu kaut ko labu.



bet šonakt ārā vētra.
iekšā tāda kā arī.

maza mana dvēselīte.
daudz siltuma gribas.

šodien gribas otot.
šodien gribas, lai kāds atnāk ciemos. deg sveces.
un mēs kaut ko jauku darām, mūzikai fōnā dudinot.

man vajadzētu savākties.
pēdējās dienas man likušas daudz domāt par to, ko no dzīves šobrīd vēlos. ja nespēju dabūt to, ko vēlējos visu laiku, tad pa to laiku varbūt jāpievēršas citām lietām. dažādas domas skrien cauri galvai, kā jau vienmēr.



vakar, ja kas, bija superīgi pavadīts laiks ar Timuru. muzejs un tā.

5dien, savukārt, bija ļoti, ļoti jauka izdejošanās ar dāmām un kungiem teātra bārā.
man patīk man apkārt esošie cilvēki.

katrā ziņā ir labi, ka tā bija piektdiena, kad mēs devāmies atpūtā.

cik var rakstīt par to, ka man ir paši labākie draugi pasaulē?
droši vien, ka daudz. jo sev es to atgādinu, sev.
nedēļas nogalē mēs bijām ķert butes. un, lai arī sākumā man negribējās braukt, beigās viss izvērtās ļoti jauki. lai arī es nemaz par to nešaubījos.
man patīk tā sajūta, ka tu nekur nesteidzies. ka tev apkārt ir tuvi un mīļi cilvēki, jūs kopīgi salstat, kopīgi gatavojat ēst, dziedat, dejojat un smejaties. kas var būt labāks par sajūtu, ka esi starp savējiem.


tagad, savukārt, ir tāda izsmelta sajūta. ķermenis ir pārguris, domas kaut kur klaiņo, sirds neklausa.
es aizbēgu uz brīdi šajās divās dienās, bet, kad atgriezos, pārējais jau arvien ir tepat.

kā lai uzraksta kaut ko, neuzrakstot neko?

cik bailīgi.

ak vai, kā es tikko izblamējos.
izrādās, ka ēpastu, kuru (kā biju pārliecināta) sūtīju kolēģei, tiku nosūtījusi klientam.
diezgan liels - o ou!

dzeru vīnu no viskija glāzes.
izgatavošu ēdienā savas sāpes.

esmu pacilāta.
savas dusmas un skumjas apslāpēju, nopērkot biļetes lidojumam līdz Beļģijai. tālāk ar autobusu plānoju braukt pie Justīnes uz Franciju.
esmu pārlaimīga.

visu laiku tik daudz berzēju seju un turu to plaukstās, it kā pār mani gultu pārāk liels slogs.
bet neguļ taču.


un daudz kam es meklēju attaisnojumu.

cilvēki ir muļķi, haha.

šodien domas šaudās kā tāds satracinātu iršu bars.
tur pa vidu darbi, tur pa vidu draugi, svešinieki un mīlestība.

Elīza teica, ka tas būs ātri, jautri un nesāpīgi.
Tas nebija ātri, tas nebija patīkami un beigās arī pat smieklīgi nebija. Vannas kājas sāpe.

lai vai kā, šodien visi baudīja laiku un sauli, un krāsas. es baudīju pēcballītes sindromu.
izgāju vakarā ārā sagaidīt tumsu.

telefons divās dienās zvanīja divas reizes. gaidīti un negaidīti.
turpmāk vairs nezvanīs.

jau dažas dienas mani satrauc telefona iezvanīšanās.
bez iemesla.

redz, kā šodiena mani izsūkusi.
jūtos ražīgi nogurusi, tas nekas, ka acis sāp un smadzenēs ir mezgli.
un pusdienas? kurš tad tādas mūsdienās ēd. kurš vispār mūsdienās ēd?

laba diena bija.
koris un sildītājs.
ko manai mazajai, vientuļajai dvēselītei gan vairāk vajag?

ka es jums saku, man ir miega slimība.

vispār šodien būs man lielie pārdzīvojumi. vakar man atrakstīja un uzaicināja šodien doties uz pieņemšanu korī.
es pat naktī par to murgoju, lūk, kas notiek, ja sen, sen neko jēdzīgu neesi darījis. ja nu es vairs neprotu dziedāt? ja nu es nekad neesmu pratusi dziedāt? ja nu es vairs nepazīstu notis? ja nu es vienkārši viņiem nepatīku?
un vispār - daudz svešu cilvēku - vai tas ir tas, ko es gribu?

lūk, esmu diezgan paniska būtne visā savā godībā, bet es cenšos ievilkt elpu un mierināt sevi ar domu, ka nevaru visu laiku sēdēt aukstā istabā, neko nedarot. jākustas. (šodien dabūšu sildītāju, pat samērā lēti, jo tētim kā vienmēr atlaides. )

tā nu šodiena man aizies satraukumā par plkst. 6iem.

redzēs, redzēs.
dzirdēs, dzirdēs.