ne tikai tā. - mučača

manas dienas ir skaitītas. drīz sēdēšu uz benķīša pie telpas, kurā skaistā kaudzītē stāvēs vai nu eksāmenu lapas vai biļetes...
uij. Jēs. bet es tagad te domāju par to, cik jauki ka Kurzemes dziesmu svētkos spēlēs AUĻI. man pārējo nevajag. vajag jau. bet tāds skaists bōnusiņš. jā. jā. jā. mīļie, es braukšu. :)
zandas, mika, toma, daces dēļ. tie man tādi tuvāki sirdij un dvēselei. tātad arī mājām. :) un nedaudz laura dēļ. Kā nekā diriģents. :) vī.
šodien biju auros. braucu pakaļ pleijerītim. matīsa nebija mājās. nedabūjām. toties man bija pāris jaukas stundas ar Pepi Kūmiņu un vēl vien viņa drauģelīti. :) Viss beidzās ar ūdes kariņu, kurā es centos nepiedalīties. bet tik un tā ik pa laikam dabūju kādu šļācienu pāri galvai, jo redz kāds visu laiku slēpās aiz manis... :D bū.
iz enī badī hēr??
end nouvan laiks tu bī aloun.
domāju un domāju. domāju un domāju. domāju un domāju.
neko neizdomāju.
vakar skatījos negaisu. vislabākais bija sākums. kad apmēram piecu min laikā no horizonta līdz virsgalvai [:D:D:D] atvirzījās mutuļojošs mākoņu burzmeklis. stāvēju ar kaķi rokās, cīnījos ar vēju un mierināju savu pelēko kunkuli. Vēroju, kā mākoņi kā atvarā griežas un virpuļo. reizē strauji un līgani. gaiši pelēki, tumši. balti un zili.. un vēl un vēl. visi vijās un strīdējās. pa vidu vēl zibens. un acīm priekšā vēja raustītie mati. skaisti... tad sāka līt... sēdēju verandā un domāju, ka iespējams lietus aizskalos domas. nekā. Un krusas graudi sitās pret palodzi. ducināja pērkons.
šis bija skaļais skaistums.

diez zemenes nav sakapājusi krusa?

skolā gulēju. bija garlaicīgi. lekciju nebija.
kkas tur bija jāklausās.
aij.
un mikriņā gulēju.
mamma reiz domāja, ka man ir kāda miega slimība.