Comments: |
nu ja.. Tu jau zini - mana iecere katru dienu padarīt burvīgu ir izgāzusies. zini? braucam uz Venēciju, tur dzīve pati par sevi jau ir skaista, vienalga, kam pieder.
"labi ir tur, kur mēs neesam" varētu arī uz skaisto dzīvi attiecināt.
var būt, jā gan. bet tikpat labi iespējams, ka tur būtu labi, tur būtu dzīve skaista arī tad, ja mēs tur atrastos. neatņem man kokteiļsalmiņu.
kādēļ viņi visi, ellē ratā, mani dārgie, brīnumainie klasesbiedri, kas man pirmo reizi mūžā parādīja kas ir PRIEKS, tagad kļūst par dzīves deģenerātiem, sakās to nemākam dzīvot, un ir zaudējuši šo skaistuma pirmnosacījumu - spēju priecāties par kko, nejautājot - kas, kā, kāpēc, tas ir, zināt un ticēt brīnumiem ?????!!!!! ak dievs
atbildi, atbildi vājprātā gribu
nez kāpēc, kāpēc tas tevi uztrauc daudz vairāk par mums? nu labi. es nevaru atbildēt par citiem. es tikai par sevi. atbildi? viss ir bijis un ir pavisam citādi. es varētu rakstīt ļoti gari, visu izskaidrojot un tā tālāk, bet tas ostu pēc taisnošanās, un pēc tā nav nekādas nepieciešamības.
tādēļ uztrauc, ka zinu, ka tā nav labāka dzīve. un ja var tā, tad nav jācenšās no ta atteikties par visām varītēm, tas nava forši. cilvēki izaug ar to smagumu, vīni jau tā nemainās, ja jums viņa nebija, nemēģiniet iegūt. tici man, izmisīgais skumjums nav tas ko esmu izvēlējusies\, un , ja varat, tad to neizvēlaties
tādā gadījumā, tas īstais un lielais prieks ir bijis tikpat maz, kā, tavuprāt, smagums. ne no kā nav mēģināts tīši atteikties, nav mēģināts iegūt. tikai ir tā, kā ir. un es netaisos sudzēties. | |