hei! tu to visu tā nopietni?
pārspīlēju, protams, pārspīlēju, bet cilvēkos naids pret citiem cilvēkiem nerodas bez nekāda iemesla. sociopāts jau īsti neesmu, bet nu man at to attieksmi pret cilvēkiem ir problēmas.
nu.. es negribu nodarboties ar kaut kādu demagoģiju, bet tomēr pateikšu, varbūt līdz- citiem cilvēkiem, lielākoties, ir pohuj, vajag vairāk pievērsties sev un savai garīgajai tīrībai nevis citiem. tiekties, lai tu pats sev esi vanna, templis, kurā izvannoties. tad tevi arī tik ļoti neķers citu neapzinīgā vai apzinīgā (tam vairs nav nozīmes) rīcība. man arī ilgu laiku ļoti nepatika cilvēki kā suga. tāda ļaunīga un nenovīdīga un varaskāra utt likās, bet tagad viss tāds caurspīdīgs un smeldzīgs šķiet- ne tur naids, ne tur nelaime- cilvēki slimo ar savu prātu un savu uzburbušo ego un pretenzijām pret dzīvi. nu jā, bet lai to ieraudzītu- sākumā sevī viss šis karnevāls ir jāierauga un jāatzīst.
nu jā, patiesībā, ja man kāds šitādu īsu pamācību dzīvošanā sarakstītu man tas drošvien nedaudz kristu uz nerviem, tāpēc neņem galvā. buries pats/ti.
bet tie, kas raksta par dzīves nīšanu, visbiežāk ir tieši tie, kas visvairāk mīl dzīvi un pielūdz to.
tur jau tā lieta, ka es nespēju cilvēkus ņemt galvā. ticu tikai savai taisnībai. un tā cilvēku nīšana tikai tāpēc izveidojās, jo kādreiz viņi bija tādi kāds es gribēju būt, bet nespēju. tagad es vairs tā negribu.
tik un tā tu no viņiem kaut ko vēl gribi (drošvien, lai tevi mīl, ko tad citu, visi grib lai viņus mīl), savādāk te neņemtos.
un kas gan ir tava taisnība? tu neko jaunu neesi izdomājis. tā ir citu tūkstošu cilvēku gadsimtiem saslāņotā racionālā domāšana. sabiezējis mentālais arhetips. viena no variācijām. bet tas ir par domāšanu, vai tad tu esi tikai tava domāšana?
mīlestību nē. atzinību drīzāk. to gan. sapratni arī varbūt mazliet.
domāšana un vēl sajūtas. no savas miesas es pats pamazām atbrīvojos. dažkārt šķiet, ka pat pārāk strauji.
kāpēc tu atbrīvojies no sava ķermenīša? viņš tak ir pelnījis, ka tu viņu mīli. un tavs ķermenis ir skaists. noteikti ļoti skaists.
mīlestība.. tā jau ir, bet tie, kuri mīl un ir mīlami, ne jau par cilvēkiem viņi dēvējami. cilvēknīšana ir stipri pašsaprotama, jo cilvēku suga ir stipri nomācoša.
ķermenis man mūžam bijis tikai kā ietvars, tikai kā rāmis. tā tas bijis vienmēr un tā arī esmu pret to vienmēr izturējies.
ai, Izlietne, vai nu Tu mānies vai arī Tavas domas pārlieku saskan ar manām, vismaz šajā jautājumā. tik atšķirīgiem cilvēkiem domu sakrišana ir kas jokains. =)
nemānos gan. un tad nu redzi, arī tik atšķirīgiem gadās pa kādai stipri vien saskanošai un sakrītošai domai (: jāsāk šaubīties par to milzonīgo starpību, jāsāk meklēt kopīgais, ne atšķirīgais, nē?
Tā jau ir. Pārlieku uz to atšķirīgā meklēšanu nevajadzētu koncentrēties.. sazin kādas baisas atšķirības vēl var nejauši atrasties.. =P
nu, nu, kas nu tik baiss varētu uzrasties. bet labāk kuškuš d: |