Par mani un citiem. |
|
Man vienmēr ir paticis ar cilvēkiem runāt par Dievu. Par to vai viņi tic Tam Kungam un kādi ir tie argumenti, domas ceļš, kas viņus novedis pie šīs viņu pārliecības. Vienmēr vēlos, lai viņi pastāsta par saviem priekšstatiem attiecībā pret Dievu vai tā ideju, gadījumā, ja viņi netic Debesu Tēvam.
Man vispār ļoti patīk runāt ar cilvēkiem par priekšstatiem, jo tie ir tik dažādi un tajos atklājas neliela daļa no viņu pasaules redzējuma. Priekšstati ir svarīgi konkrēta cilvēka izzināšanai.
Man ļoti žēl, ka man ir tik maz paziņu ar kuriem par to runāt. Neviens no maniem draugiem par tādām lietām runāt nevēlas. Tas tādēļ, ka šos draugus ieguvu laikā, kad pats par tādām lietām nedomāju, ne tapēc, ka neinteresētu, bet tāpēc, ka nebiju spējīgs. Kopš tiem laikiem ar jaunu draugu meklēšanu neesmu aizrāvies, jeb godīgāk būtu sacīt, neesmu nemaz nodarbojies. |
|
|
Comments: |
bet varbūt Tev ir ne tāda pieeja šitādu sarunu uzsākšanai. nu zin, reliģiskie uzskati jau vispār ir viena no tām tēmām 'par to kārtīgi cilvēki nerunā.' un tur ir jāuzķer tādi īpaši momenti, jo pati tēma taču ir ārkārtīgi īpaša.
Es gan esmu gatavs par tadam temam runaties ar visiem un vienmer. Vienmer runajos labprat ar tiem, kuri autobusos dala tos religjiskos bukletinjus.. =)
nu redz, bet visi tak nevar tā. un tad tur var sanākt visādi nesmukumi, ja tam iecerētajam sarunbiedram neliekas tas tā vienkārši.
ej nu! autobusos ir bukletiņdalītāji?! mī un žē. man gan tik Jehovieši reizēm pie dzīvokļdurvīm klauvējas. bet nu jā, es jau ar autobusiem galīgi reti pārvietojos. =P
es labprāt parunātu ar kādu ticiīgo. tikai, ja viņš pieņem manu pagānismu. bet man būtu tīti interesanti saprast, kas ir licis pievērsties reliģijai. kur slēpjas tā ticība. parunājam?
hmm.. ar mani ir tā, ka nespēju atrast savu vietu starp pagāniem un ļoti izteiktiem ticīgajiem.
"Man vienmēr ir paticis" un "kad pats par tādām lietām nedomāju"
Nākamgad aizbrauc uz Aglonu. Vai arī visā tajā gājienā pirms. | |