e-gramatu lasītāji
tas ir gadgets, par kuru pēdējā laikā daudz domāju.
tā nu ir sanācis, ka šī gada laikā esmu izlasījis vairāk grāmatu nekā iepriekšējos 5 kopā. (nē, nav tā, ka es no rīta līdz vakaram lasītu, vienkārši iepriekšējos 5 es maz lasīju). un es atkal apjaušu, ka man tas patīk. labāk nekā skatīties seriālus.
un es visu laiku situ sev pa pirkstiem, lai nepasūtītu kādu lētu un vienkāršu vai dārgu un nevajadzīgām funkcijām pārbagātu. bārns un cēlais redz izlaida uz androida bāzētu ar skārienjūtīgu ekrānu un vēl visādiem nevajadzīgiem vijeboniem un tajā pat dienā es pieķēru sevi vadot kredītkartes datus pirkuma formā. Paldies Dievam nesūta uz Latviju! Kāpēc? Tāpēc, ka tehnoloģija ir bērnu autiņos. Mans salūzušais 50" plazmas ekrāns tam ir kā pierādījums. tas tika nopirkts neilgi pēc tehnoloģija parādījās un, lai arī funkcionāli darīja visu, ko lika, tomēr gadu pusotru vēlāk es būtu par pusotru reizi mazāku naudiņu dabūjis divkārt labāku teļļuku. un tāpat ir ar egramatu lasītājiem. ja aizies tāpat kā ar netbukiem, tad pēc pusotra gada maksās pusotru reizi lētāk un būs pusotru reizi labāki.
un tas mani ved domāt par grāmatām skolai. vienam audzēknim vidēji ir kādas 10-15 mācību grāmatas un vēl kādas X papildgrāmatas (X tādēļ, ka nekad skolā tās neņēmu, obligāto literatūru nelasīju, cik vidēji - nezinu). pieņemsim 5 grāmatas, kopā skolēnam gadā nepieciešamas 20 grāmatas. pieņemot, ka vienas grāmatas vidējā cena = 5 Ls, skolēnam gadā tātad tas izmaksā 100 Ls. protams, daļa naskāko ar elkoņiem bibliotēkā iegūst no vāciņiem ārā krītošus eksemplārus, bet lielākā daļa ir spiesta lūgties no senčiem piķi grāmatām, ko tāpat pārāk neizmantos. aprēķina smukumam pieņemsim, ka bibliotēkas variants atkrīt.
šobrīd skolās mācās 250 000 skolēnu. 250 000 skolēni x 100 Ls = 25 000 000 Ls (25 ļimaki) / gadā tiek tērēti par skolas grāmatām visiem skolēniem.
kas notiktu, ja valsts visām skolām, katram skolēnam nopirktu vienu egramatu lasītāju (vai drīzāk pie mums ar likumu uzliktu par obligātu skolēniem pašiem nopirkt tādu).
tātad vidēji e-gramatu lasītājs retailā ir ap 250$, pērkot uzreiz 300 000 no ražotāja (50k ņemam rezervē, sadauzītiem eksemplāriem, utt.), domāju, ka cena būtu tuvāka 150$, tiek izlaisti kādi 2-3 posmi reģionālais vairumtirgotājs, lokālais vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, lētākas loģistikas izmaksas, nav jāmaksā par brendu, utt. 300 000 x 150$ x 0.477 (šodienas kurss pēc LB) = 21 465 000 Ls
kas notiek tālāk?
bankrotētu zvaigzne abc. no biggie there.
valsts izglītības ministrijas paspārnē izveido Valsts mācību grāmatu resoru, kurš to vien dara kā komponē mācību grāmatas. domāju, ka par 3 535 000 Ls šādam resoram budžets vismaz 3 gadiem sanāk.
tālākie izdevumi 0. nekas nav jāprintē, nekur jāved, nevienam jādod. viss notiek virtuāli. sākoties jaunam mācību gadam tu mājaslapā saķeksē, kuras grāmatas tev nepieciešamas un tās automātiski iekačājas tavā skolas egrāmatā.
izdaliet kaut manus aprēķinus ar 5, ja vēlaties un tā tik un tā sanāk prātīga ilgtermiņa investīcija. neņemot vērā faktu, ka cilvēki varbūt sāktu in general vairāk lasīt, jo tas būtu daudz pieejamāk.
protams, galvenā problēma, ar kuru saskartos šāds projekts, būtu stereotipi un vecās paaudzes pretestība.
un vēl finansējuma jautājums. jo valsts šobrīd nesponsorē grāmatas, liek tās skolēniem pašiem pirkt.
to me it all makes sense
p.s.
katru reizi, kad savā galvā apsveru šāda rakstura projektus man gribot negribot ir jānostatī tos pret tilta un stikla kalna projektiem.
300 vs 25
tā nu ir sanācis, ka šī gada laikā esmu izlasījis vairāk grāmatu nekā iepriekšējos 5 kopā. (nē, nav tā, ka es no rīta līdz vakaram lasītu, vienkārši iepriekšējos 5 es maz lasīju). un es atkal apjaušu, ka man tas patīk. labāk nekā skatīties seriālus.
un es visu laiku situ sev pa pirkstiem, lai nepasūtītu kādu lētu un vienkāršu vai dārgu un nevajadzīgām funkcijām pārbagātu. bārns un cēlais redz izlaida uz androida bāzētu ar skārienjūtīgu ekrānu un vēl visādiem nevajadzīgiem vijeboniem un tajā pat dienā es pieķēru sevi vadot kredītkartes datus pirkuma formā. Paldies Dievam nesūta uz Latviju! Kāpēc? Tāpēc, ka tehnoloģija ir bērnu autiņos. Mans salūzušais 50" plazmas ekrāns tam ir kā pierādījums. tas tika nopirkts neilgi pēc tehnoloģija parādījās un, lai arī funkcionāli darīja visu, ko lika, tomēr gadu pusotru vēlāk es būtu par pusotru reizi mazāku naudiņu dabūjis divkārt labāku teļļuku. un tāpat ir ar egramatu lasītājiem. ja aizies tāpat kā ar netbukiem, tad pēc pusotra gada maksās pusotru reizi lētāk un būs pusotru reizi labāki.
un tas mani ved domāt par grāmatām skolai. vienam audzēknim vidēji ir kādas 10-15 mācību grāmatas un vēl kādas X papildgrāmatas (X tādēļ, ka nekad skolā tās neņēmu, obligāto literatūru nelasīju, cik vidēji - nezinu). pieņemsim 5 grāmatas, kopā skolēnam gadā nepieciešamas 20 grāmatas. pieņemot, ka vienas grāmatas vidējā cena = 5 Ls, skolēnam gadā tātad tas izmaksā 100 Ls. protams, daļa naskāko ar elkoņiem bibliotēkā iegūst no vāciņiem ārā krītošus eksemplārus, bet lielākā daļa ir spiesta lūgties no senčiem piķi grāmatām, ko tāpat pārāk neizmantos. aprēķina smukumam pieņemsim, ka bibliotēkas variants atkrīt.
šobrīd skolās mācās 250 000 skolēnu. 250 000 skolēni x 100 Ls = 25 000 000 Ls (25 ļimaki) / gadā tiek tērēti par skolas grāmatām visiem skolēniem.
kas notiktu, ja valsts visām skolām, katram skolēnam nopirktu vienu egramatu lasītāju (vai drīzāk pie mums ar likumu uzliktu par obligātu skolēniem pašiem nopirkt tādu).
tātad vidēji e-gramatu lasītājs retailā ir ap 250$, pērkot uzreiz 300 000 no ražotāja (50k ņemam rezervē, sadauzītiem eksemplāriem, utt.), domāju, ka cena būtu tuvāka 150$, tiek izlaisti kādi 2-3 posmi reģionālais vairumtirgotājs, lokālais vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, lētākas loģistikas izmaksas, nav jāmaksā par brendu, utt. 300 000 x 150$ x 0.477 (šodienas kurss pēc LB) = 21 465 000 Ls
kas notiek tālāk?
bankrotētu zvaigzne abc. no biggie there.
valsts izglītības ministrijas paspārnē izveido Valsts mācību grāmatu resoru, kurš to vien dara kā komponē mācību grāmatas. domāju, ka par 3 535 000 Ls šādam resoram budžets vismaz 3 gadiem sanāk.
tālākie izdevumi 0. nekas nav jāprintē, nekur jāved, nevienam jādod. viss notiek virtuāli. sākoties jaunam mācību gadam tu mājaslapā saķeksē, kuras grāmatas tev nepieciešamas un tās automātiski iekačājas tavā skolas egrāmatā.
izdaliet kaut manus aprēķinus ar 5, ja vēlaties un tā tik un tā sanāk prātīga ilgtermiņa investīcija. neņemot vērā faktu, ka cilvēki varbūt sāktu in general vairāk lasīt, jo tas būtu daudz pieejamāk.
protams, galvenā problēma, ar kuru saskartos šāds projekts, būtu stereotipi un vecās paaudzes pretestība.
un vēl finansējuma jautājums. jo valsts šobrīd nesponsorē grāmatas, liek tās skolēniem pašiem pirkt.
to me it all makes sense
p.s.
katru reizi, kad savā galvā apsveru šāda rakstura projektus man gribot negribot ir jānostatī tos pret tilta un stikla kalna projektiem.
300 vs 25
un nez vai tādu rīderi varētu uzticēt sīkajiem. tie tak tur tā ārdās, ka vot iemauks Anniņai pa galvu nevis ar grāmatu, bet kruto rīderi, avot i vsjo, rīderis čupā! Sadly, tieši pirmās klasītes ir tās, kurām visvairāk tās grāmatas arī jāpērk.
skaties kā gribi.
nav jau atšķirības, ka pērk bibliotēka, nevis tu. cik gadiem ir viena grāmata? 5? 7? pēc tam jāpērk jauna. nopērc vienreiz egrāmatu lasītāju un tas ir vienas reizes investments, pēc tam jāražo saturs, nevis jātērē papīrs drukāšanai