|
|
|
|
|
|
|
Nebūs tomēr F1 tādi noteikumi, lai noteiktu uzvarētāju. Šodien LM pieveica Blāzmu (tikai) ar 4:0 (Grebis, Karlsons, Grebis, Daniels no Austrijas, kurš man arī patīk), pēc spēles mēs ar Dž gājām skriet, jo šodien sanāca, ka spēle beidzas ap mūsu skriešanas laiku un tad, pēc kādas stundiņas skrējiena, garām pabrauca Blāzmas autobuss, un džekiņi mums māja. ^_^
Tags: atmiņa, f1, futbols
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tik tikko braucu mājās un tramvajā (otro reizi) sāku pa jaunam lasīt "Straumēnus". Šoreiz, pārmaiņas pēc mani tik ļoti aizrāva, ka pirmās trīs lapas izlasīju vispār nemanot. Nu, lūk, tad tramvajā iekāpa tāds nošļucis reperurļaku puisītis, piegāja pie diviem sēdošajiem kontrolieriem un... Puisītis: Man nav biļete. Kontroliere: Re, pats atnāk. P: Jā. K: Tad ej nopērc. P: Man nav naudas. K: Kāpēc tad kāpi iekšā? Cik tev gadu? P: Piecpadsmit. Man jābrauc uz otru pusi. K: Mwahahaha, kāpēc tad kāpi iekšā? Stingrais rājiens mammai. P: Par ko? K: Par to, ka tu tik vēlu vazājies apkārt. P: Es nevazājos un nav jau vēls... ir tikai deviņi. K: Pāri deviņiem! P: Nu, nav jau vēls... Tālāk es nedzirdēju šo jauko dialogu, jo izkāpu. Bet izskatījās labi - puika iekāpj, uzreiz aiziet pie kontroles un paziņo, ka viņam nav talona.
Tags: atmiņa, lol
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirmdien mums bija lielā problēma. Mums atkal nenotika matemātika, tādēļ stundas sākās tikai pusvienpadsmitos. Tā kā es cetrutdienu, piektdienu, sestdienu un svētdienu pavadīju vispār neizejot no mājas (un mirstot badā), tad nolēmu aiziet ap desmitiem, lai paēstu. Pa ceļam satiku Ievu (kura vēlāk neieradās ne uz vienu stundu), kura jautāja: "Ko tu tik agri ej?" Es atbildēju: "Es gribu ēst, jo... man mājās nebija nekā... ēdama." Skolā izrādījās, ka arī Džefrijam bija plāns ierasties vēlāk (pārrakstījos) ātrāk, lai paēstu. Tad nu mēs nopriecājāmies, ka tiksim pie ceptiem kartupeļiem un nopirkām divas porcijas ceptus kartupeļus ar majonēzi un kāpostu salātiem. Nopirkām, apsēdāmies savā Kalenu stūrītī un ēdām. Sākām ēst, un Džefrijs jautāja: "Vai tā ir majonēze?" Es pagaršoju un man palika gandrīz pavisam nelabi. Bufetes tante bija mums majonēzes vietā uzlikusi krējumu! Tas bija pretīgākais atgadījums visā manā bufetes apmeklēšanas vēsturē. Es neapēdu kartupeļus (un salātus) uz kuriem bija krējums. Tad pienāca otrdiena. Bija cita problēma. Šoreiz mums skolā bija jābūt pusdivpadsmitos (jā, mēs mācāmies tādā krutā skolā), bet tā kā pieteicāmies uz konsultāciju, tad atkal ieradāmies ap desmitiem. Likās, ka es nokavēšos, tādēļ es Džefrijam aizsūtīju sms, lai nopērk man arī (Liekas, ka nepaspēšu. Nopērc man kartupeļus ar maj (tikai pajautā, vai tā tiešām ir maj, ko viņa uzliek) un salātiem VAI pelmeņus ar salātiem), uz ko Dž atbildēja, ka neko nepirks, ja es nepaspēšu, jo negrib kaitēties ar majonēzēm, ka, ja es nokavēšu, ēdīsim pēc nākošās stundas. Es tomēr paspēju, bet mēs ilgi tielējāmies, lūkojoties uz majonēzes un krējuma traukiem, domādamas, vai šodien netiksim nolemti briesmīgajam krējuma lāstam (es ienīstu skābu krējumu, tas ir ļauns). Beigu beigās Dž saņēmās un nopirka un man atlika vien pateikt: "Man to pašu, tikai nelieciet salātus majonēzē!" (Jā, šis ieraksts bija baigi jau nu svarīgs, bet tas pierāda, ka es jebko varu aprakstīt ļoti gari (pat nevajadzīgi gari) un, iespējams, pat sakarīgi.)
Tags: atmiņa, krējums Mūzika: Metallica -- Wherever I May Roam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izmazgāju matus un, skatoties spogulī, padomāju, ka varētu izmēģināt samantas sejas masku kaut arī man ir tikai astoņpadsmit ar pusīti (vai kaut kā tā) un tad, protams, iepletu savas acis, ar pirkstu pavilku apakšējo plakstiņu, lai apskatītos, vai ar mani viss (kā vienmēr) ir kārtībā un ieraudzīju sev acī vienk milzu matu. Apstulbu, jo tādas lietas parasti pamana krietni ātrāk. Uzbīdīju to matu, tajā brīdī es jau biju secinājusi, ka tā ir kaķa spalva, augšā līdz varavīksnenei un centos izvilkt ārā. Tas nenāca, bet beigās tomēr padevās. Tad izrādījās, ka tur tam pirmajam ir pieķēries vēl viens. Izvilku arī to un tad stāvēju un brīnījos, kā tas var būt, ka divi trīs centimetrus gari spalviņi paliek nepamanīti manā acī. Labajā, starp citu.
Tags: atmiņa, kaķis, wtf Mūzika: Summoning -- In Hollow Halls Beneath the Fells.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Brāļa un māsas pasākumi. Kopīgi (un arī atsevišķi) strīdējāmies par filmām, kas jāskatās, vārījām ķīseli (iznāca pretīgs), ēdām kaut ko no makaroniem (oda pēc vēmekļiem), lēkājām pa gultu, smīdinājām viens otru, smējāmies par bridžitu džonsu, darījām pāri kaķim (vai kaķis mums, tas vēl nav skaidrs), nespējām saprast kas tā smird (tagad logs stāv līdz galam vaļā), nujā un darījām vēl visu ko. Es tagad ēdu konfekti, bet brālis ir gandrīz aizmidzis manā gultā, skatoties uz merilu strīpu (<3), ieslēgšu 10 things i hate about you (kura man arvien diskā nav ietilpusi līdz galam un pusē apraujas. vispār man ir tāaads saraksts, kuras filmas es gribētu, lai man ir diskos (~5 filmas. :D), bet nujā, kamēr man nav, tamēr lūkošos vien jau divtūkstošo reizi 10 things i hate about you sākumu) un aizmigšu brālim blakus savā gultā. Tad pamodīšos (ja paspēšu tiešām aizmigt) un aiziešu gulēt uz kādu citu istabu vai pārvākšos uz zemi. No rīta nolamāšu viņu par kimi noplēšanu un tā tālāk. edit: sanāk tomēr vairāk par piecām. edit2: ak, jā, un pa vidam es (diemžēl) atšuvu līgu, jo izrādījās, ka es neesmu saņēmusi dacītes sms par šīvakara pasākumiem. nu, baizevei, aim sik. edit3: ā, brālis man uzdāvināja puķīti rozīti, tas arī bija ļoti svarīgi, tikai es aizmirsu pierakstīt.
Tags: 23, atmiņa, kino
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|