te

11:45 pm: imma talkin' 'bout mah guitar part 2
Ok, šī tēma vēl ne tuvu nav izsmelta. Jo padomājiet paši: dzīvoklis, kurā esmu vienīgais iemītnieks, ģitāra un mans neaprakstāmais šarms... uzvarošā kombinācija.

Faktiski šajā saistībā ir divi stāsti. well, 3, ja pieskaitām to, ka savu ģitāru saucu par "Trako Matildi" kā ūberironisku atsauci uz savu pirmo humoresku (?) par kaut ko (es patiešām neatceros, par ko tā bija, taču, šķiet, sākumā bija ieteikums, ka ģitārām nepieciešami biedējoši vārdi - un "Trakā Matilde" tika minēts kā piemērs). Bet tas nav gluži par tēmu.



Pirmais norisinājās salīdzinoši drīz pēc instrumenta iegādes - ar kursabiedreni gatavojām kaut kādu referātu socioloģijai or smth (par pasākuma nopietnību liecina kaut vai tas, ka sākoties sanāksmei vēl nebija zināma tēma). Tas gana drīz apnika un, tā kā viņa bija pamanījusi istabas stūrī stāvošo ģitāru, loģiski sekoja lūgums kaut ko uzspēlēt. Now, ņemsim vērā, ka man aiz muguras bija vien pāris mēneši pašmācības. Pareizā izvēle šajā gadījumā būtu Kino "Staņ Pticej" or smth (ņemot vērā, ka mēs sarunājāmies krieviski) - elementāra dziesma ar labu tekstu, kurai nevajadzētu īpašas vokālās dotības. Es gan ņēmu vērā visus trīs apstākļus, taču izvēlējos Lenona "Working Class Hero". Kamon - 2 akordi un teksts par apspiestajiem talantiem or smth. How can you go wrong? (hint: elementāri)

Sākumā spēlēšana un teksta izdūkšana/izrūkšana gāja bez aizķeršanās - dziesmu esmu dzirdējis simtiem reižu un tekstu tāpat kā jebkurai bītlu/lenona/dilana dziesmai varu nocitēt kaut nakts vidū. Taču es iepriekš nepadomāju par saturu. Pirmā problēma radās, dziedot: "'Till you're so fucking crazy you can't follow their rules". Viņa sarauca uzacis un smaids pazuda taču balsī neprotestēja, so es turpināju (note: tolaik es universitātē centos būt straight edge: nekādu lamuvārdu, pieklājīga uzvedība n shit).

Tiem, kas nezina, pateikšu, ka čerez pantu turpmākais teksts iet: "Keep you doped with religion and sex, and TV/ And you think you're so clever and classless, and free/ But you're still fucking peasants as far as I can see". Yeah. Pēc desmit minūtēm atklājās, ka viņai jāsteidzas uz... kaut kurieni.

Stāsts #2 risinās laikā, kad draudzene pierunāja (kas gan nebija diez ko grūti izdarāms) otrreiz izmēģināt zāli. Viņai nekad nebija izdevies "breakthrough" un cerēja, ka moš šoreiz. Tā arī sanāca, kaut efekts bija salīdzinoši minimāls (sūdīga zāle mazā daudzumā = naudas tērēšana). Anyway, mēs esam atlaidušies gultā un pļāpājam par šo un to, mēģinādami saprast, vai kaut kas ir noticis. Pēkšņi man uznāk ūberiedvesma, pieslejos kājās nu paņemu ģitāru, lai sāktu strinkšķināt. Koordinācija šādā brīdī nav diez ko augstā līmenī, tāpēc ienāk prātā, ka kļūdas vajadzētu nosegt ar improvizētu tekstu. Būdams augstākajā mērā kreatīvs cilvēks, nolemju, ka random burti būtu ūber kruta. A la Future Pilot AKA gabalā "A-N-U-R-D-U-H" or smth (tiesa, nezinu, vai tie ir randomā izvēlēti). So es sāku. Precīzi kā - neatceros, bet tā bija 7-8 burtu kombinācija, ko pāris reizes atkārtoju, priecādamies, cik labi nu izklausās.

"Ko tie nozīmē?"

Eh? "Neko. Es uz dullo salipināju burtus, jo tie labi izklausās kopā."

"Neticu. Pasaki, ko tie nozīmē! Droši vien kaut ko sliktu par mani."

Eh? Ā, joks. "Hehe, jā!"

"Es zināju! Bāc, un es tev uzticējos."

"Hehe!"

"Viss, es aizeju!"

"Hehe!"

Tad viņa pieceļas, uzvelk mēteli un aiziet. Vēl kādu laiciņu smejos un turpinu spēlēt. Yeah. Tonakt gulēju viens.