te

12:11 am: Tramvajā vēlreiz satiku to pašu jauko onkuli, kas pirms diviem-trijiem mēnešiem zvērēja mani "aprakt". Šoreiz gan biju iegrimis grāmatā un pamanīju viņai tikai tad, kad man pie auss atskanēja: "O! Jevrej!" Un jau nākamajā mirklī viņš bija pārvācies uz tramvaja aizmuguri, šķindinot tukšas pudeles un skaļi lamājot savu pavadoni.

Man aiz muguras sēdēja pavecs pāris. Sieviete, izdzirdējusi jaukā onkuļa runu, pieliecās pie sava pavedoņa ne pārāk klusā (toties krietni paštaisnā) balsī noteica: "Lūk, šitādi te pie mums arī sabrauks no Bulgārijas un Rumānijas!"