Lieta, ko es gan neesmu darījusi - es neesmu varējusi nevienu no romāniem sākt lasīt no sākuma. Tāpēc, ja varu dot neprasītu padomu - es ieteiktu uzšķirt grāmatu vidū, atrast kādu interesantu teikumu un sākt no turienes, jo viņš par spīti puķainajiem aprakstiem ir ārkārtīgi interesants precīzi vienā jomā (kurai par laimi ir veltīti gandrīz visi septiņi sējumi) - cilvēku pazīšanā. Tāpēc Prusta vērtība noteikti neatrodas spraigā sižetā, bet gan (oponējot komentāram zemāk) acumirklīgā un absolūtā patiesībā, pretstatā Borhesam, kurš manā galvā atrodas tūlīt aiz Prusta un raksta, lai arī neizsmeļami interesantas, bet tomēr fantāzijas.