te

peacemaker @ 01:09 am: nākamā pietura - Tvaika iela
To dzirdot, es ikreiz steidzu izkāpt. Citādi par tālu būtu. Tikai reizēm palieku, bet tad braucu līdz galam un atkal atpakaļ.

Šonakt, braucot mājās, tramvajā aiz manis kāds džeks runāja pa telefonu. "Sarkandaugavā dzīvo tie, kurus Dievs pametis," viņš skaidroja paziņai. Kad beidza sarunu, piegāja pie tramvaja aizmugurē stāvošajiem, apelsīnu sulu no krūzītēm dzerošajiem puišiem un sāka viņus pratināt. Viens bija rajona muļķītis, viņš raustījās un dāsni laistīja grīdu ar sulu - izskatījās iedzēris un pavisam salaidis smadzenes īsajā. Arī viņa pavadonis neizskatījās skaidrāks, taču raustījās tikai garīgi un drīz vien piekrita izkāpt, lai netīšām neaplietu tramvaja radistu. Tas pēc tam atzvanīja paziņai un raportēja, ka "invalīdu un to otru" ir izdzinis, un viss ir kārtībā.

Pirms tam, ceļā uz centru, trolejbusā aiz manis kāds džeks spēra trolejbusa vadus. Mans līdzbraucējs izlēma laisties lapās, es paliku. Pēc tam viņš zvanīja kopīgam draugam, lūdzot uzzināt, vai aizmugurē sēdošais nav mani nožņaudzis ar tiem vadiem. Nebija - tikai draudēja, kad paskatījos atpakaļ.

Būs jāpastrādā.