Šofers teic, ka bus stāves piep minūt, nu ta es ar speros āra, lai pajemt ko ēdam, a tur stāv div sīkie, gailens pārdo. Nu ko, gailens lab sēn, bet man tak laik nav, da i negribs tāt sēns pirkt, ta es šiem uzreiz: nē, nē, kaut agrāk tā nedarī neka. Un tad uzreiz ar atcers: tāpa bi tai festā - vislaik vis viskauko jautā, nu un ta tev beidzo vis paliek poh, un nogurs ar, un ta tu vairs neklauss un pazud sev.
Tā te reizem notik. A ka cilvēk vislaik apkār ta tak vislaik tā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}