![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Bet es šodien ar dzīvokļa gariem runāju. Neesi sveicis atbraucot, tak vismaz jāšķiras kā draugiem. Cik? - trīs nedēļas mēs sadzīvojām, glāstījām viens otru, turējām savās skavās augām naktīm, mīlējāmies, klusām ķīvējāmies, bet šķirties spējām tik uz brīžiem. Kā tur aiziet mierīgi, kā aizmirst par slēptajām cīņām un visbeidzot salīgto mieru un doties uz autobusu, kas nu ved uz Beļģiju - vai tā vispār ir īsta valsts? Beļģija - wtf?
Bet es atkal aizrunājos. Labāk parunājam par bērnību. Kādas grāmatas, kādas filmas, mūzika un rotaļlietas tevi pirms piecdivsimts gadiem sašķieba, atņēma mieru un maku un pameta pilnīgā šokā guļam grāvmalā? Pierakstīšu savā mūžības grāmatā, lai vēlāk zinātu, vai ielaist tur - jā, turpat.