te

peacemaker @ 01:15 am: es šeit mazāk runāju par motīviem un paša stāsta skaidrojumiem - vispārīgām lietām -, kā par praktiskajiem uzbūves paņēmieniem, kas mūsdienu rietumu literatūrteorijā tiek uzskatīti par laba stāsta pamatnosacījumiem (kaut šeit es pārspīlēju). t.i., ka visiem mazajiem notikumiem jābūt savstarpēji cieši loģiski saistītiem un izrietošiem, turklāt jākalpo pamatsižetam ("nekā lieka" princips). turklāt tiem jābūt augošā intensitātē, lai neļautu atslābt lasītāja interesei.

Alisē vai donā Kihotā, vai Gulivera ceļojumos tādu precīzu, matemātisku uzbūvi grūti atrast, taču no tā darbi, manuprāt, nezaudē krutumu. Oliņu Boliņu Alise satiek pēc (vai pirms - neatceros) Marta zaķa, taču tikpat labi viņa to būtu varējusi satikt pirms (pēc) viņa vai nesatikt nemaz - nekas būtisks stāstā tādēļ nemainītos (ja neejam psihoanalītiskajā skaidrojumā). un tāda pieeja rakstīšanai mūsdienās ir slikts stils.