te

01:14 pm: No gultas šorīt uzcēla zvans pie durvīm. Dzīvoklī mēģināja ielauzties nepazīstams vīrietis, sakot, ka ir kaimiņš no blakus podjezda un gribot aizņemties vienu vienīgu latu.

Nedaudz vēlāk devos uz veikalu. Gāju gar kapiem, kur koki un krūmi nez kāpēc bija uzplaukuši krietni dzīvespriecīgāki kā citviet. Zem tiem sēdēja divi veci, veci vīrieši - atpūtās pirms gājiena.

Veikals bija pustukšs. Viena eja bija iztukšota un norobežota ar plauktiem, kas agrāk pilni stāvēja starp ejām.

Un ceļā klausījos Dilana jauno albumu. Sākās ar: "Well I love you pretty baby/ You're the only love I've ever known", turpinās: "I’m going inside, roll the shutters down/ I just wanna say that hell’s my wife’s home town" un beidzas ar ņirdzīgiem smiekliem dziesmā "It's All Good". Labākais teksts: "The door has closed forevermore/ If indeed there ever was a door" Bet kopumā albumam droši pienākas 4-4,5 stāri. Jau tagad 5 dziesmas šķiet izcilas.

Tagad jāparaksta, tad padžemošana, koncerts, negulēta nakts, kursi, sēdēšana krogā, negulēta nakts. Un neizslēdzamās domas visam pa vidu. Bet ir gaišāk kā vakarnakt. Dreams never did work for me, anyway - even when they did come true.