te

gonzokidd @ 01:56 pm: Nē, nav jau nekas briesmīgs, varbūt pat labāk, ja šādas lietas nav atgadījušās - notiksies, kad būsi gatava!
Vienkāršojot tas ir kā izdalīt gaismas & ēnas puses. Tā ēnas puse vienmēr ir pilna ar lietām, kuras ikdienā nerādi uz āru, kuras mēģini apslēpt savā zemapziņā. No vienas puses tie ir nevēlami kompleksi, pagātnes psiho traumas, šķietami negatīvās emocijas. No otras tā ir arhetipālā piederības sajūta - dabai, garu valstībai, neizskaidrojamiem spēkiem, un visbeidzot, mākslas, jaunrades pasaulei. Tieši ši pēdējā daļa man pašam šķiet ļoti būtiska - pārvarēt tās ārējās lomas, maskas, mākslīgo personu.
Kā pašizteiksme, paš-tapšana, paš-iedziļināšanās. Tas gan tā ļoti virspusēji & individuāli no manas puses...