(Anonymous) @ : Kamazs
Interesanti, ka es tieshi izcelto/atdalīto teksta gabalu ignorēju, neizlasot pat 5 vārdus no tā, lai gan rūpīgi izlasīju visu pārējo. Man laikam nepatika pirmie trīs burti.
Bet jā, par iedvesmu varētu piekrist. Vismaz gribētos. Jo besī laukā "uzķert" "īsto" momentu, riktīgi nospiež un iedzen depresijā domas "a ja nu nav īstais?" un tas nemaz nestimulē rakstīšanu. SO yeah, fuck it, man gribās domāt, ka, "pie dirsas visu [iedvesmu], kad gribu, rakstu, blja". Vēl esmu novērojis, ka tajos "īstajos" iedvesmas brīžos tas ir vairāk tāds garīgais stāvoklis, nevis patiešām realizējas produktīvā darbā.
Tad vēl ir tas aspekts -- ne vienmēr tas, ko raksti kļūst par to, ko gribēji uzrakstīt. Un, ne vienmēr (un bieži, patiesībā) tas, kas patīk tev pašam, citam patiks mazāk vai nepatiks, bet gabals, ko tu uzraksti ar visai neitrālu, pat nicīgu attieksmi piepeši iepatiksies visai fucking pasaulei.
Tā kā ar rakstīšanu ir baisākās neskaidrības. Vismaz man.
Interesanti, ka es tieshi izcelto/atdalīto teksta gabalu ignorēju, neizlasot pat 5 vārdus no tā, lai gan rūpīgi izlasīju visu pārējo. Man laikam nepatika pirmie trīs burti.
Bet jā, par iedvesmu varētu piekrist. Vismaz gribētos. Jo besī laukā "uzķert" "īsto" momentu, riktīgi nospiež un iedzen depresijā domas "a ja nu nav īstais?" un tas nemaz nestimulē rakstīšanu. SO yeah, fuck it, man gribās domāt, ka, "pie dirsas visu [iedvesmu], kad gribu, rakstu, blja". Vēl esmu novērojis, ka tajos "īstajos" iedvesmas brīžos tas ir vairāk tāds garīgais stāvoklis, nevis patiešām realizējas produktīvā darbā.
Tad vēl ir tas aspekts -- ne vienmēr tas, ko raksti kļūst par to, ko gribēji uzrakstīt. Un, ne vienmēr (un bieži, patiesībā) tas, kas patīk tev pašam, citam patiks mazāk vai nepatiks, bet gabals, ko tu uzraksti ar visai neitrālu, pat nicīgu attieksmi piepeši iepatiksies visai fucking pasaulei.
Tā kā ar rakstīšanu ir baisākās neskaidrības. Vismaz man.