te

06:48 pm: Rokos datora failos un lasu sen rakstītus gabalus. Nupat uzgāju nepabeigtu eseju, ko rakstīju filozofijas kursā pirms ~trim gadiem. Jau pēc ievada rindkopas saturs deģenerējas pārdomās par LSD, lai gan tolaik nebiju mēģinājis pat zāli. Interesanta lasāmviela, kaut pāris vietās šāvu smagi greizi. Tomēr secinājums lielā mērā ir līdzīgs tagadējam. Trips ir sasodīti noderīga padarīšana, lai uz dzīvi/darbu paskatītos 'tīri', bez dažādiem uzslāņojumiem un aizspriedumiem, taču dzīvi tā neizdzīvosi, un ar to var būt grūti samierināties. Man tas kamdauns bija diezgan smags, taču pēdējā kaktusu ceļojumā pārliecinājos, ka esmu atradis sev piemērotu ceļu, kas ir saskaņā gan ar sirdsapziņu, gan apkārtējo realitāti.

Interesanti, ka arī tur sāku sūkstīties par ķermeņa ierobežojumiem (un tāpēc nepabeidzu, jo biju iebraucis pārāk lielās auzās).

Also, Jāņa Sētas kartes taisa pothedi. Uz mēroga lineāla saliktas atzīmes '14-28-420'.