Tas pats galds, tā pati māja. Krēsls, pildspalva un gandrīz viss pārējais gan ir mainījies. Es... Es nezinu.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
Dzīves izskaistināta atainošana Eiropā ilgu laiku tika uzskatīta par mākslas uzdevumu. Vainīga nevis literatūra (vai reliģija, vai fizika, vai whatever), bet dogmas un stereotipi, no kurām atbrīvoties ir sasodīti grūti.
|
Kaut rakstnieki/mācītāji/fiziķi/whatever ir atbildīgi par to veidošanos.
Dude, vai Tu gribi teikt, ka fakts, ka dzīve ir sarežģīta un vispārīgajā gadījumā - ne pārāk daiļa ir fiziķu, mācītāju un rakstnieku vaina? Vai Tu varētu paskaidrot sīkāk?
Bet jautājums par literatūru tikai kā izklaides formu nav viennozīmīgs. Nemaz nerunājot par morālistiskajiem romāniem - pietiek uzdot jautājumu - kādu cilvēku spēj izklaidēt latviešu klasiskā literatūra ar savu sēro lašu armādu? (Ļoti pesimistisku, droši vien būtu atbilde)
Bet jautājums par literatūru tikai kā izklaides formu nav viennozīmīgs. Nemaz nerunājot par morālistiskajiem romāniem - pietiek uzdot jautājumu - kādu cilvēku spēj izklaidēt latviešu klasiskā literatūra ar savu sēro lašu armādu? (Ļoti pesimistisku, droši vien būtu atbilde)
|
Nah, es gribēju teikt, ka par stereotipiem lielā mērā ir atbildīgi paši cilvēki. Tā bija tipa piezīme pašam sev.
Un klasiskā literatūra jau tāpēc ir klasiska, ka tā dara ko vairāk par izklaidēšanu. Turklāt izklaidēšana jau nav tikai garastāvokļa uzlabošana. Literatūra izklaidē, radot līdzpārdzīvojumu. Tas var būt gan pacilājošs (un latviešu literatūrā ir gana daudz jautru/siltu gabalu), gan nomācošs.
Un klasiskā literatūra jau tāpēc ir klasiska, ka tā dara ko vairāk par izklaidēšanu. Turklāt izklaidēšana jau nav tikai garastāvokļa uzlabošana. Literatūra izklaidē, radot līdzpārdzīvojumu. Tas var būt gan pacilājošs (un latviešu literatūrā ir gana daudz jautru/siltu gabalu), gan nomācošs.
(Reply to this) (Parent)