te

klobex @ 02:13 pm: Vienīgais, ko no Kunderas esmu lasījusi ir "Nepanesamais esības vieglums". "Joku" es iesāku, bet tā arī nepabeidzu drūmās noskaņas dēļ.
Tomēr Kunderu man gribētos salīdzināt nevis ar Makjuana individuālo izmisumu (es viņu neuzskatu par pārāk simpātisku), bet gan ar Dienvidamerikāisko/Rušdisko pārlaicīguma vieglumu. Un protams, protams, ka Kunderas mēģinājumi analītiski katoģizēt dzīvi ir pārāki par eksistenciālisko nīkuļošanu.
Lai vai kā, Baha un Koelju pieminēšana blakus prasās pēc snobisma invizīcijas pagrabiem - Koelju ir literatūras pasaules pokemons.