te

(Anonymous) @ 01:38 pm: Kamazs
Tāpēc, ka dabas katastrofas nav tiešas cilvēku rīcības sekas. Protams, protams, zinu šitos vāvuļus: "globālā sasilšana, koku izciršana, vides piesārņojums, bla bla bla" tomēr karu uzsāk cilvēki un cilvēki arī karo. Par cunami, vētru neko daudz nevar pateikt, kā "nu nepaveicās, jā", jo tā ir tomēr lielākoties veiksme un atrašānās neīstajā laikā neīstajā vietā (ģeogrāfiski). Jā, ja cilvēki nepareizi rīkojas pēc dabas katastrofām -- nelaiž palīgus valstī, nomuhļī glābšanas operācijas vai stulbā veidā ir paši radījuši bīstamus apstākļus, kas nelaimi padara vēl smagāku, sure, par to var runāt, analizēt un spriest, kāpēc viņiem tik smagi iznāca.

Bet ar karu, kā jau teicu, ir savādāk. Karš ir tomēr caur un caur cilvēka gribas, cilvēka dabas materializācija. Tam nav nejaušības raksturs, pat ja tas izcēlies sīkumu dēļ, tas vienmēr ir cieši saistīts ar cilvēku savstarpējām attiecībām.

Un tas viss ir kaut kas, ko mēs - cilvēki - varam ietekmēt. Un par to, ko var ietekmēt, par to ir vērts runāt. Un tāpēc arī runā un spriež.

Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Powered by Sviesta Ciba