: trūblogings
Es klusēju, kad domāju, un runāju, kad galva ir tukša. Bērnībā es domāju par zosīm un pasaules likteni, vēlāk pievērsos sev, tagad apvāršņi mazliet papletušies. Man vairs nepatīk runāt par sevi. Es neesmu interesants. Man patīk pretrunas. Joprojām spiežu sevi domāt pretēji sev, lai paspertu kādu soli tālāk. Grūti par sevi bez ironijas. Es gribētu iemācīties domāt visādi un rakstīt par visu. Droši vien nomiršu, pirms sanāks.
Agrāk es daudz domāju par nāvi. Es baidījos no ugunsgrēka, kara, zibens un visa, ko nevarēju ietekmēt. To es liku mierā, uztraucos tikai par neietekmējamo. Man patika gulēt gultā un iztēloties pazušanu. Reiz tripā es pazudu pa īstam, tikai tad bija gaisma, ne tumsa no bērnības sapņiem. Es joprojām neesmu aptvēris, ka miršu. Ja nodzīvošu līdz vecumam, būšu gatavojies, bet ne sagatavojies.
( ... tālāk ... )
Es klusēju, kad domāju, un runāju, kad galva ir tukša. Bērnībā es domāju par zosīm un pasaules likteni, vēlāk pievērsos sev, tagad apvāršņi mazliet papletušies. Man vairs nepatīk runāt par sevi. Es neesmu interesants. Man patīk pretrunas. Joprojām spiežu sevi domāt pretēji sev, lai paspertu kādu soli tālāk. Grūti par sevi bez ironijas. Es gribētu iemācīties domāt visādi un rakstīt par visu. Droši vien nomiršu, pirms sanāks.
Agrāk es daudz domāju par nāvi. Es baidījos no ugunsgrēka, kara, zibens un visa, ko nevarēju ietekmēt. To es liku mierā, uztraucos tikai par neietekmējamo. Man patika gulēt gultā un iztēloties pazušanu. Reiz tripā es pazudu pa īstam, tikai tad bija gaisma, ne tumsa no bērnības sapņiem. Es joprojām neesmu aptvēris, ka miršu. Ja nodzīvošu līdz vecumam, būšu gatavojies, bet ne sagatavojies.
( ... tālāk ... )