:
Sēžu un rakstu tai pašā vietā pie tā paša galda, kur pirms 9 gadiem pusaudža aizrautībā drukāju savus pirmos stāstus. Kā jau trīspadsmitgadīgam zēnam pienākas, tie bija fantastiski gabali par tālām planētām un drosmīgiem ceļiniekiem, kuri tomēr mūždien iekļuva kaut kādās nepatikšanās. Iedomājos sevi par tādu kā humora pilnu Kilgora Trauta un Verna krustojumu. Kopš tā laika vairāk par pāris nedēļām bez 'radošās' rakstīšanas, šķiet, neesmu izticis.
Tas pats galds, tā pati māja. Krēsls, pildspalva un gandrīz viss pārējais gan ir mainījies. Es... Es nezinu.
Tas pats galds, tā pati māja. Krēsls, pildspalva un gandrīz viss pārējais gan ir mainījies. Es... Es nezinu.
:
Pusaudža gados es no bibliotēkas trīs reizes ņēmu lasīt Hakslija 'Salu' - filozofisku murskuli par tādu kā Utopiju, kas uzbūvēta uz psihedēlijas pamatiem. Neko nesapratu un ikreiz apstājos pēc kādām simts lappusēm. Kaut kad būs jāveic ceturtais piegājiens. Varbūt pieredze un zināšanas būs pietiekamas, lai atvērtu durvis.