Jā, un rīt ap 14 paņemšu ģitāru un došos uz parku, kur apsēdīšos uz kaut kāda celma un vismaz stundu sniegšu bezmaksas koncertu tārpiem un vabolēm. Saruna ar to hipiju mani negaidīt iedvesmoja. (Jā, : redz, tu drīksti atnākt mani aplūkot - no tavas dzīvesvietas pietiks iet gar tramvaja sliedēm uz Mīlgrāvja pusi, kamēr nokļūsi skolas tuvumā - un turpat jau es sēdēšu un "dziedāšu" Dilana dziesmas. Tikai tad paņem fotoaparātu, ierakstāmo aparātu, Panorāmu, LNT ziņas un visu pārējo). Here's hoping, ka šodien tur nebūs tie džeki ar ķēdēm, kas pirms pāris mēnešiem lūdza man iedot uzpīpēt (taču arī neiebilda, kad paskaidroju, ka nesmēķēju).
Current Music: Bob Dylan - It's Alright Ma (I'm Only Bleeding)
Well, tas bija jautri. Ja neņem vērā, ka mani pirksti nu ir kļuvuši absolūti nejūtīgi. Un to, ka vienīgās klausītājas uz 20 minūtēm bija divas pensionētas večiņas, kas piemetās drošā attālumā no manis un kaut ko savā starpā sarunājās. Ā, un bija arī lapu grābstītāji - tie gan bija krietni tālāk, un es neesmu pārliecināts, vai vispār kaut ko dzirdēja. :
Vismaz atklāju, ka grūti spēlēt ģitāru, ja tev pa apakšstilbu augšup lien kukaiņu orda.
Vismaz atklāju, ka grūti spēlēt ģitāru, ja tev pa apakšstilbu augšup lien kukaiņu orda.