: John, John (Let's Hope for Peace)
Jā, es esmu pārāk liberāls kā tas man nāktu par labu. Un diemžēl nevaru atbrīvoties no aizspriedumiem pret konservatīviem nacionālistiem (God knows, I've tried, kā dziedāja... kaut kāds džeks, kuru es neatceros). Tāpēc, kad šodien "Dadzī" galvenais redaktors akceptēja kādu, imho, smagi viduvēju karikatūru par Putinu (tipa, džeki skatās televizoru, kur Putins saka: "A u nas v Rige..." un viens komentē: "Tās ēzeļa ausis labāk derētu viņam pašam!". Like - wtf?), pamatojot īsi: "Tas mudaks ir pelnījis, lai par viņu smietos," ar pūlēm apvaldīju vēlēšanos kaut ko darīt - aiziet projām vai sākt smieties, vai vienalga ko, lai nevajadzētu ticēt, ka tas ir galvenais arguments. Un marta pirmā numura vāka zīmējums arī būs izteikti nacionālistisks - tiesa, ar labāku karikatūru, kas tomēr tikai iekšā tikai pateicoties tam, ka apsmiešanas objekts bija Nikolajs Kabanovs (par epizodi, kad viņš atnesa autiņus uz Saeimu, sakot, ka kolēģi ir "bērna prātā"). Ah, well, bet man par to nav jāuztraucas. Nacionālistiski raksti manā izpildījumā "Dadzī" neparādīsies.
Tiesa, iespējams, ka tāda attieksme šodien ir tā pašas konduktoru raksta dēļ: rīt jābrauc uz Vecmīlgrāvi runāt ar divām pavecām konduktorēm, kas jau pa telefonu mēģināja stāstīt savu dzīvesstāstu. Būs jautri. Jācer, ka izdosies dabūt cauri plānoto feļetona sākumu, kas bija pirmais manis rakstītais ilgākā laika posmā, par ko labu brīdi nevarēju beigt smieties. Tiesa, to var uztvert kā uzbraucienu konduktoriem. "Jūs esat viens no tiem, kas dienišķos desmit vai divdesmit santīmus par biļeti allaž maksā „melnajā” naudā vai divdesmit latu naudaszīmēs? Tad ziniet, ka konduktori jūs ienīst. Dziļi, patiesi un no visas sirds." Pats nezinu, kādēļ man tas liekas histēriski smieklīgi. Beigās droši vien sanāks, ka bez jebkādām emocijām pusstundā kaut ko uzbliezīšu un to atzīs par daudzkārt labāku par visu iepriekšējo. Kā parasti.
Geimmāstera pēdējā laikā blogā un čatā aizsāktās runas par Džoniju Kešu lika man vēlreiz noklausīties viņa dzīves pēdējo gadu ierakstus - t.s. American Recordings. Pirmais no četru albumu sērijas, kur Džonijs dzied paša askētiski spēlētas akustiskas ģitāras pavadījumā vēl aizvien liek sariesties asarām. Daļēji pašu dziesmu dēļ, daļēji tāpēc, ka man prātā parādās Keša veidols no Hurt videoklipa un tas saistās ar tekstu. Līdzīgas emocijas mūzika, šķiet, ir radījis vien Lenons ar abiem Plastic Ono Band laika studijas ierakstiem - Plastic Ono Band un Imagine. Dzirdēt viņu pamazām uzvelkamies dziesmā Mother līdz beigās Lenons burtiski izkauc "Mama, don't go/Daddy, come home!" ir smagi. Tiesa, tas daļēji ir saistāms ar to, ka Džonu uzskatu par vienīgo rokmūzikas ģēniju (ar varbūtēju izņēmumu Hendriksa personā - bet viņš nomira pārāk agri, tāpēc grūti novērtēt Džimija patieso talantu) un zinu viņa dzīvesstātu krietni sīkāk kā vidējais fans. Vai viņa "My Mommy's Dead". Vai "Love". Vai "I Don't Want to be a Soldier, Mama, I don't Wanna Die". Vai "Isolation". Vai da jebko. Bet, no otras puses, es allaž pārāk uzvelkos lasot vai klausoties tekstu. Savulaik - vēl pamatskolā - kad mums uzdeva iemācīties kaut kādu dzejoli, kura vienīgā vērtība bija tā, ka autore bija latviete (here we go again), bet teksta ziņā tas bija patiešām aizkustinošs, kad vajadzēja to noskaitīt klases priekšā, es mēģināju 3-4 reizes, bet katru reizi sāku raudāt, dzīvi iztēlojoties izrunāto, un ne reizi netiku tālāk par pirmo pantu. Tāpēc šaubos vai jebkad varētu rakstīt asiņainu lezbiešu vampīru slaktiņgabalu or smth.
Jā, es esmu pārāk liberāls kā tas man nāktu par labu. Un diemžēl nevaru atbrīvoties no aizspriedumiem pret konservatīviem nacionālistiem (God knows, I've tried, kā dziedāja... kaut kāds džeks, kuru es neatceros). Tāpēc, kad šodien "Dadzī" galvenais redaktors akceptēja kādu, imho, smagi viduvēju karikatūru par Putinu (tipa, džeki skatās televizoru, kur Putins saka: "A u nas v Rige..." un viens komentē: "Tās ēzeļa ausis labāk derētu viņam pašam!". Like - wtf?), pamatojot īsi: "Tas mudaks ir pelnījis, lai par viņu smietos," ar pūlēm apvaldīju vēlēšanos kaut ko darīt - aiziet projām vai sākt smieties, vai vienalga ko, lai nevajadzētu ticēt, ka tas ir galvenais arguments. Un marta pirmā numura vāka zīmējums arī būs izteikti nacionālistisks - tiesa, ar labāku karikatūru, kas tomēr tikai iekšā tikai pateicoties tam, ka apsmiešanas objekts bija Nikolajs Kabanovs (par epizodi, kad viņš atnesa autiņus uz Saeimu, sakot, ka kolēģi ir "bērna prātā"). Ah, well, bet man par to nav jāuztraucas. Nacionālistiski raksti manā izpildījumā "Dadzī" neparādīsies.
Tiesa, iespējams, ka tāda attieksme šodien ir tā pašas konduktoru raksta dēļ: rīt jābrauc uz Vecmīlgrāvi runāt ar divām pavecām konduktorēm, kas jau pa telefonu mēģināja stāstīt savu dzīvesstāstu. Būs jautri. Jācer, ka izdosies dabūt cauri plānoto feļetona sākumu, kas bija pirmais manis rakstītais ilgākā laika posmā, par ko labu brīdi nevarēju beigt smieties. Tiesa, to var uztvert kā uzbraucienu konduktoriem. "Jūs esat viens no tiem, kas dienišķos desmit vai divdesmit santīmus par biļeti allaž maksā „melnajā” naudā vai divdesmit latu naudaszīmēs? Tad ziniet, ka konduktori jūs ienīst. Dziļi, patiesi un no visas sirds." Pats nezinu, kādēļ man tas liekas histēriski smieklīgi. Beigās droši vien sanāks, ka bez jebkādām emocijām pusstundā kaut ko uzbliezīšu un to atzīs par daudzkārt labāku par visu iepriekšējo. Kā parasti.
Geimmāstera pēdējā laikā blogā un čatā aizsāktās runas par Džoniju Kešu lika man vēlreiz noklausīties viņa dzīves pēdējo gadu ierakstus - t.s. American Recordings. Pirmais no četru albumu sērijas, kur Džonijs dzied paša askētiski spēlētas akustiskas ģitāras pavadījumā vēl aizvien liek sariesties asarām. Daļēji pašu dziesmu dēļ, daļēji tāpēc, ka man prātā parādās Keša veidols no Hurt videoklipa un tas saistās ar tekstu. Līdzīgas emocijas mūzika, šķiet, ir radījis vien Lenons ar abiem Plastic Ono Band laika studijas ierakstiem - Plastic Ono Band un Imagine. Dzirdēt viņu pamazām uzvelkamies dziesmā Mother līdz beigās Lenons burtiski izkauc "Mama, don't go/Daddy, come home!" ir smagi. Tiesa, tas daļēji ir saistāms ar to, ka Džonu uzskatu par vienīgo rokmūzikas ģēniju (ar varbūtēju izņēmumu Hendriksa personā - bet viņš nomira pārāk agri, tāpēc grūti novērtēt Džimija patieso talantu) un zinu viņa dzīvesstātu krietni sīkāk kā vidējais fans. Vai viņa "My Mommy's Dead". Vai "Love". Vai "I Don't Want to be a Soldier, Mama, I don't Wanna Die". Vai "Isolation". Vai da jebko. Bet, no otras puses, es allaž pārāk uzvelkos lasot vai klausoties tekstu. Savulaik - vēl pamatskolā - kad mums uzdeva iemācīties kaut kādu dzejoli, kura vienīgā vērtība bija tā, ka autore bija latviete (here we go again), bet teksta ziņā tas bija patiešām aizkustinošs, kad vajadzēja to noskaitīt klases priekšā, es mēģināju 3-4 reizes, bet katru reizi sāku raudāt, dzīvi iztēlojoties izrunāto, un ne reizi netiku tālāk par pirmo pantu. Tāpēc šaubos vai jebkad varētu rakstīt asiņainu lezbiešu vampīru slaktiņgabalu or smth.
Current Music: Johnny Cash - Delia's Gone
: Trīs acis divās galvās (wtf?)
Laikam jāpriecājas, ka ceļojums pie konduktorēm beidzās bez viņu izplūšanas asarās: runājot par darba problēmām ne vienu brīdi vien šķita, ka no tā nebija tālu. Pie tam lielai daļai no runātā nebija gandrīz nekādas saistības ar konduktoru darbu vai, vēl jo mazāk, "Dadzī" potenciāli rakstāmo. Ievadīt runāšanu vēlamajās sliedēs man vēl pamatīgi jāmācas.
Patiesībā tur pirmo reizi sajutos kā žurnālists. Viņas acīmredzot lika (nepamatoti) lielas cerības uz mani un "Dadzi" kā iespējamo glābēju. Un tas automātiski likvidē paredzēto drukāšanu "pa roku galam". Lai arī skaidrs, ka atvēlētajā apjomā neko daudz nespēšu pateikt, tomēr gluži muldēt pa tukšo arī vairs nespēju. Laikam sāk parādīties atbildības sajūta. Vai sāku pieaugt. Vai vienkārši biju nepareizi domājis par sevi. Go figure.
* * *
Operai ir tāda fīča: 10 apmeklētākās lapas (laikam pēdējā laikā, bet fig viņu zina). Vienmēr tās pētu ar gandrīz reliģiozu interesi: lai arī fīča ir nedaudz gļukaina, tomē zināmu ieskatu paradumos sniedz.
1. Allmusic ((( The Innocence Mission - Overview ))) . Godīgi sakot, vairs neatceros, kas ir "The Innocence Mission" - laikam kaut kāda dream rock grupa, kuras šodien atradu gana lielos vairumos, rakņājoties pa www.last.fm dzīlēm. Un kādus 20 albumus velku/novilku/novilkšu. Btw, Mazzy Star pwns - jo sevišķi soliste ar savu hipnotisko balsi. Lai arī fotogrāfijās atgādina angst filled goths, tās ir maldinošas. Bet allmusic tā visa rezultātā tika izmantots pamatīgi, - tiesa, TIM skatījos tikai vienu reizi (nē, man nav novirzes uz kristīgām dream rock grupām).
2. GAMEZ.LV . Tikai šodien nokrita no pirmās pozīcijas. Ha-hā!
3. www.draugiem.lv . 3-4 reizes dienā atveru, 20 sekundes palūru un aizveru, apskatoties n00bus, kas ir iečekojuši manu profilu. Jā, samaksāju tos 35 or smth. santīmus, lai gūtu tādu privilēģiju. So go sue me or smth. Dīvainā kārtā pēdējās pāris nedēļās tādu n00bu ir saradies krietni vairāk kā agrāk - gana stabili 5-6 n00bi ik dienas to pēta. Un 90% es nepazīstu. Go figure.
4. http://www.draugiem.lv/logout.php . Don't you say?
5. Nacionālais Sporta Portāls - eSports.lv . Pārsteidzoši kvalitatīvs vortāls. Varu atkārtot, jo tā ir nenoliedzama patiesība. Pārsteidzoši kvalitatīvs vortāls. (lol, viņi nezina atšķirību starp "portālu" un "vortālu", ko es uzzināju pirms pāris mēnešiem. They suck, I rock! Yeah, baby!!!!)
6. gameZ development network :: Index . Lai arī visi mani mēģinājumi (pa vienam pāris mēnešos) spēļu izstrādē ātri aiziet nebūtībā, tiklīdz es atceros, ka tur tomēr ir jāpiestrādā, situācija Latvijas geimdevā mani patiešām interesē. Jā, Kamaz, un es ceru, ka tev izdosies padarīt Pahris Entertainment oficiālu un reāli darboties. Ja es prastu kaut ko citu bez muldēšanas un geimošanas, palīdzētu. Bet neprotu. Un nav arī tik daudz laika.
7. IGN PC: Cheats, Previews, Reviews, Trailers and Screenshots for . Lai arī viņu recenzijas lasu tikai retos gadījumos, pateicoties salīdzinoši labam dizainam, tā ir mana #1 izvēle spēļu industrijas ziņu lasīšanā. Piedodiet, bet G-Spotā vai G-Spy'ā orientēšanās aizņem vairākas stundas, bet eurogamer'ā, lai nokļūtu līdz PC ziņām ir jāizdara divi klikšķi.
8. Something Awful - The Internet Makes You Stupid . Āmen.
9. 404 Not Found . Nē, man nav fetišs, kas liek vadīt neeksistējošas adreses, paralēli masturbējot (par mieru, saprotams). Tas savulaik bija iHack, kurš vispirms pārvērtās par BitHack, bet tagad ir pazudis. Kārtējo reizi. Un, tā kā Sigmā ar ratio 0.502 man ir wait time 62h (lol), Latvijas trakerus neizmantoju, tā vietā dodot priekšroku Mininovai.
10. The Awful Forums . Something Awful forumi ir pārsteidzoši saprātīgu cilvēku piepildīti: laikam tas, ka tie ir maksas (tiesa, lasīt var arī par brīvu - ko arī daru) un aktīvā modu darbība, ik dienas banojot vairāk par 10 jūzeriem, palīdz. Ask/Tell un General Bullshit nodaļas pēdējā laikā ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ir patiešām interesanti.
Laikam jāpriecājas, ka ceļojums pie konduktorēm beidzās bez viņu izplūšanas asarās: runājot par darba problēmām ne vienu brīdi vien šķita, ka no tā nebija tālu. Pie tam lielai daļai no runātā nebija gandrīz nekādas saistības ar konduktoru darbu vai, vēl jo mazāk, "Dadzī" potenciāli rakstāmo. Ievadīt runāšanu vēlamajās sliedēs man vēl pamatīgi jāmācas.
Patiesībā tur pirmo reizi sajutos kā žurnālists. Viņas acīmredzot lika (nepamatoti) lielas cerības uz mani un "Dadzi" kā iespējamo glābēju. Un tas automātiski likvidē paredzēto drukāšanu "pa roku galam". Lai arī skaidrs, ka atvēlētajā apjomā neko daudz nespēšu pateikt, tomēr gluži muldēt pa tukšo arī vairs nespēju. Laikam sāk parādīties atbildības sajūta. Vai sāku pieaugt. Vai vienkārši biju nepareizi domājis par sevi. Go figure.
* * *
Operai ir tāda fīča: 10 apmeklētākās lapas (laikam pēdējā laikā, bet fig viņu zina). Vienmēr tās pētu ar gandrīz reliģiozu interesi: lai arī fīča ir nedaudz gļukaina, tomē zināmu ieskatu paradumos sniedz.
1. Allmusic ((( The Innocence Mission - Overview ))) . Godīgi sakot, vairs neatceros, kas ir "The Innocence Mission" - laikam kaut kāda dream rock grupa, kuras šodien atradu gana lielos vairumos, rakņājoties pa www.last.fm dzīlēm. Un kādus 20 albumus velku/novilku/novilkšu. Btw, Mazzy Star pwns - jo sevišķi soliste ar savu hipnotisko balsi. Lai arī fotogrāfijās atgādina angst filled goths, tās ir maldinošas. Bet allmusic tā visa rezultātā tika izmantots pamatīgi, - tiesa, TIM skatījos tikai vienu reizi (nē, man nav novirzes uz kristīgām dream rock grupām).
2. GAMEZ.LV . Tikai šodien nokrita no pirmās pozīcijas. Ha-hā!
3. www.draugiem.lv . 3-4 reizes dienā atveru, 20 sekundes palūru un aizveru, apskatoties n00bus, kas ir iečekojuši manu profilu. Jā, samaksāju tos 35 or smth. santīmus, lai gūtu tādu privilēģiju. So go sue me or smth. Dīvainā kārtā pēdējās pāris nedēļās tādu n00bu ir saradies krietni vairāk kā agrāk - gana stabili 5-6 n00bi ik dienas to pēta. Un 90% es nepazīstu. Go figure.
4. http://www.draugiem.lv/logout.php . Don't you say?
5. Nacionālais Sporta Portāls - eSports.lv . Pārsteidzoši kvalitatīvs vortāls. Varu atkārtot, jo tā ir nenoliedzama patiesība. Pārsteidzoši kvalitatīvs vortāls. (lol, viņi nezina atšķirību starp "portālu" un "vortālu", ko es uzzināju pirms pāris mēnešiem. They suck, I rock! Yeah, baby!!!!)
6. gameZ development network :: Index . Lai arī visi mani mēģinājumi (pa vienam pāris mēnešos) spēļu izstrādē ātri aiziet nebūtībā, tiklīdz es atceros, ka tur tomēr ir jāpiestrādā, situācija Latvijas geimdevā mani patiešām interesē. Jā, Kamaz, un es ceru, ka tev izdosies padarīt Pahris Entertainment oficiālu un reāli darboties. Ja es prastu kaut ko citu bez muldēšanas un geimošanas, palīdzētu. Bet neprotu. Un nav arī tik daudz laika.
7. IGN PC: Cheats, Previews, Reviews, Trailers and Screenshots for . Lai arī viņu recenzijas lasu tikai retos gadījumos, pateicoties salīdzinoši labam dizainam, tā ir mana #1 izvēle spēļu industrijas ziņu lasīšanā. Piedodiet, bet G-Spotā vai G-Spy'ā orientēšanās aizņem vairākas stundas, bet eurogamer'ā, lai nokļūtu līdz PC ziņām ir jāizdara divi klikšķi.
8. Something Awful - The Internet Makes You Stupid . Āmen.
9. 404 Not Found . Nē, man nav fetišs, kas liek vadīt neeksistējošas adreses, paralēli masturbējot (par mieru, saprotams). Tas savulaik bija iHack, kurš vispirms pārvērtās par BitHack, bet tagad ir pazudis. Kārtējo reizi. Un, tā kā Sigmā ar ratio 0.502 man ir wait time 62h (lol), Latvijas trakerus neizmantoju, tā vietā dodot priekšroku Mininovai.
10. The Awful Forums . Something Awful forumi ir pārsteidzoši saprātīgu cilvēku piepildīti: laikam tas, ka tie ir maksas (tiesa, lasīt var arī par brīvu - ko arī daru) un aktīvā modu darbība, ik dienas banojot vairāk par 10 jūzeriem, palīdz. Ask/Tell un General Bullshit nodaļas pēdējā laikā ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ir patiešām interesanti.
Current Music: Mazzy Star - Happy